Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mus.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (332):
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers.
- Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā.
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
- muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
- istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
- mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- lutreola Lutreola lutreola - Eiropas ūdeles "Mustela lutreola" nosaukuma sinonīms.
- lutreola Lutreola vision - Amerikas ūdeles "Mustela vision" nosaukuma sinonīms.
- tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
- tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus").
- Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
- Nepeta mussinii Musina kaķumētra.
- urdīt Musināt, kūdīt.
- buntavāt Musināt; nelabvēlīgi ietekmēt.
- mudzināt Musināt.
- mušināt Musināt.
- skuldurēt Musināt.
- šumināt Musināt.
- rīdīgs Musinošs, tāds, kas kūda.
- aizmusināt Musinot, kūdot dabūt prom, aizmusināt, aizkūdīt.
- muskardinoze Muskardīnas izraisīta kukaiņu slimība.
- pērlenīte Muskare.
- muscari Muskares.
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum").
- debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum").
- mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides").
- Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum").
- pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum").
- platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium").
- vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum").
- ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum").
- myristica Muskata riekstu koki.
- masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze.
- muskataugi Muskatu dzimta ("Myristicaceae").
- myristicaceae Muskatu dzimta.
- muskateļvīns Muskatvīns.
- musketēri Musketēm apbruņoti kareivji Francijā no 1622. līdz 1815. gadam.
- musketiers Musketieris.
- moskovīts Muskovīts.
- idiomuskulārs Muskulim piemītošs, neatkarīgs no nerva kontroles; idiomuskulāras kontrakcijas novēro deģenerētā muskulī.
- mučkulis Muskulis 1.
- mučkuls Muskulis 1.
- muskuls Muskulis 2(1); murskulis (1).
- muskuls Muskulis 2(2); murskulis (2).
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu.
- depresors Muskulis, instruments vai aparāts, kas velk vai spiež uz leju.
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- dilatators Muskulis, kas kaut ko paplašina.
- stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- mockulis Muskulis.
- monckulis Muskulis.
- muckulis Muskulis.
- muckuls Muskulis.
- muskals Muskulis.
- spējeklis Muskulis.
- aponeirektomija Muskuļa aponeirozes izgriešana.
- miogrāfija Muskuļa apraksts.
- miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums.
- miotenotomija Muskuļa cīpslas ķirurģiska atdalīšana.
- miektomija Muskuļa daļas izgriešana.
- miodeģenerācija Muskuļa deģenerācija.
- miohipertrofija Muskuļa hipertrofija.
- miotāze Muskuļa izstiepums.
- miostēnija Muskuļa jauda; muskuļa spēja normāli reaģēt.
- miobradija Muskuļa lēna reakcija uz elektrisku kairinājumu.
- miektopija Muskuļa nenormāls novietojums.
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu.
- mioparalīze Muskuļa paralīze.
- mioparēze Muskuļa parēze.
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- miorekse Muskuļa plīsums, pārrāvums.
- mioceptors Muskuļa receptors, muskuļšķiedras daļa, kas saņem impulsus no nerva.
- mioskleroze Muskuļa sacietējums, muskuļa skleroze.
- miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos).
- rabdomiolīze Muskuļa sadalīšanās vai izšķīšana, kas saistīta ar mioglobīna ekskrēciju urīnā.
- miorāfija Muskuļa sašūšana.
- miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu.
- miotenozīts Muskuļa un tā cīpslas iekaisums.
- miofascīts Muskuļa un tā fascijas iekaisums.
- mioklonuss Muskuļa vai muskuļu grupas kloniska spazma; muskuļu krampji.
- protospazma Muskuļa vai muskuļu grupas sākotnējā spazma vispārēju krampju sākumā.
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- muskuļāts Muskuļains.
- sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas.
- epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi.
- miomalācija Muskuļaudu deģenerācija ar atmiekškēšanos.
- miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
- fibromiozīts Muskuļaudu iekaisums ar sekojošu fibrozo deģenerāciju.
- mionekroze Muskuļaudu nekroze.
- miofibroze Muskuļaudu nomaiņa ar saistaudiem.
- aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās.
- aktomiozīns Muskuļaudu olbaltumvielu komplekss.
- miotomija Muskuļaudu pārgriešana vai pārdalīšana.
- muskulīns Muskuļaudu proteīns ar zemu koagulācijas temperatūru (47 Celsija grādi).
- miolīze Muskuļaudu sairšana vai deģenerācija.
- miodēmija Muskuļaudu taukaina deģenerācija.
- miomelanoze Muskuļaudu tumša pigmentācija.
- mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
- mioterapija Muskuļaudu vai to sulas lietošana terapija.
- mioceroze Muskuļaudu vaskveida deģenerācija.
- mioģenēze Muskuļaudu veidošanās un attīstība.
- muskularizācija Muskuļaudu veidošanās; pārveidošanās par muskuļaudiem.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- sinergisti Muskuļi, kas darbojas vienā virzienā.
- muši Muskuļi.
- musīši Muskuļi.
- kačaks Muskuļots cilvēks.
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
- sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- sarcocystis Muskuļsporaiņi.
- sarkoplazma Muskuļšķiedras citoplazma, kurā atrodas miofibrillas.
- perimīzijs Muskuļšķiedru kūlīša ārējais saistaudu apvalks.
- miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos.
- miocīts Muskuļšūna.
- mioplazma Muskuļšūnas kontraktilā daļa jeb miofibrilla.
- inotagma Muskuļšūnu kontraktilo struktūrelementu lineārais izvietojums.
- akinetatrofija Muskuļu atrofija kustību trūkuma, bezdarbības dēļ.
- amiotrofija Muskuļu atrofija.
- miostroma Muskuļu balstaudi.
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska.
- miotrofija Muskuļu barošanās.
- elektroneiromiogrāfija Muskuļu biostrāvu grafiska reģistrēšana, kuras laikā muskuļus inervējošo nervu stimulē ar adekvātu elektrisko impulsu.
- miohematīns Muskuļu citohroms, porfirīna un dzelzs savienojums; svarīgs oksidēšanās procesu katalizators.
- ergogrāfija Muskuļu darbaspējas grafiska reģistrācija ar ergogrāfa palīdzību.
- enolāze Muskuļu ferments, kas katalizē fosfoglicerīnskābes pārvēršanos par fosfopirovīnogskābi.
- miotoms Muskuļu grupa, ko inervē atsevišķs muguras smadzeņu nervs.
- miocelulīts Muskuļu iekaisums kopā ar celulītu.
- mientāze Muskuļu izstiepšana.
- termosistaltisms Muskuļu kontrakcija karstuma ietekmē.
- miogrāfija Muskuļu kontrakciju grafiska reģistrēšana.
- miogramma Muskuļu kontrakciju grafisks pieraksts.
- disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums.
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
- hemispazma Muskuļu krampjaina savilkšanās vienā sejas pusē.
- neirospazma Muskuļu krampji inervācijas traucējumu dēļ.
- miospazma Muskuļu krampji.
- entāzija Muskuļu krampjveida savilkšanas; toniskas spazmas.
- miokinēze Muskuļu kustības.
- amfikreatinīns Muskuļu leikomaīns.
- amfikreatīns Muskuļu leikomaīns.
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
- mioneiroze Muskuļu neiroze, muskuļu darbības traucējumi bez zināma cēloņa.
- neiromiastēnija Muskuļu nespēks vienlaikus ar emocionālu labilitāti.
- miohroms Muskuļu pigments.
- mioplastika Muskuļu plastiskā operācija.
- mioproteīns Muskuļu proteīns.
- ergoesteziogrāfija Muskuļu reakcijas grafiska pierakste pēc dažāda veida kairinātāju iedarbības.
- elektroģimnastika Muskuļu ritmisku kontrakciju izraisīšana ar zemas frekvences impulsu strāvu.
- kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta.
- miestēzija Muskuļu sajūta; muskuļu savilkšanās sajūta.
- melagra Muskuļu sāpes locekļos.
- mialģija Muskuļu sāpes.
- miosarkoma Muskuļu sarkoma; sarkomatozi deģenerēta mioma.
- indigitācija Muskuļu savienojuma veids ar cīpslu vai aponeirozi - šķiedru pamīšus kārtojums.
- cisthipersarkoze Muskuļu slāņa anomāls sabiezējums urīnpūšļa sienā.
- mionoze Muskuļu slimība.
- elektrokontraktilitāte Muskuļu spēja savilkties, atbildot uz elektrisku kairinājumu.
- hemiamiostēnija Muskuļu spēka trūkums viena ķermeņa pusē.
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija.
- hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē.
- miodinamija Muskuļu spēks.
- hipomiotonija Muskuļu spraiguma, tonusa pazemināšanās.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- inofragma Muskuļu šķiedru šķērsmembrāna.
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
- miodistonija Muskuļu tonusa traucējumi.
- paramiotonija Muskuļu tonusa traucējumi.
- dismiotonija Muskuļu tonusa traucējums.
- distonija Muskuļu tonusa traucējums.
- amiotonija Muskuļu tonusa trūkums.
- mioedēma Muskuļu tūska.
- mioarhitektonika Muskuļu uzbūve.
- amiostēnija Muskuļu vājums rokās un kājās, sevišķi histērijā.
- parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
- amioplāzija Muskuļu veidošanās un attīstības trūkums.
- cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā.
- muskusnieks Muskusbriedis.
- mošus Muskuss.
- musks Muskuss.
- muskus Muskuss.
- mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
- muselīns Muslīns.
- musuliņš Muslīns.
- musulīns Muslīns.
- musli Muslis.
- monsūns Musons.
- mosūns Musons.
- mustans Mustangs.
- Mostaganema Mustegānima, pilsēta Alžīrijā.
- Mustura ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā.
- Musteru ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā.
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
- musturots Musturains.
- muslims Musulmanis, islāma piekritējs.
- musulmaniete Musulmanis.
- moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai.
- moslemi Musulmaņi.
- uraza Musulmaņu 30 dienu gavēnis ramadāna mēnesī.
- medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
- emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem.
- zakjats Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai.
- hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās.
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu.
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā).
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā.
- mektebs Musulmaņu garīgā elementārskola zēniem.
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
- šaabāns Musulmaņu kalendāra astotais mēnesis.
- šeuāls Musulmaņu kalendāra desmitais mēnesis.
- zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku.
- džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- safars Musulmaņu kalendāra otrais mēnesis.
- radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis.
- zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis.
- džihādists Musulmaņu karotājs pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
- umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to.
- idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
- nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību.
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu.
- rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības.
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi.
- mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem.
- ibliss Musulmaņu mitoloģijā - velns, sātans.
- išans Musulmaņu mūku skolotājs un vadītājs.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā.
- marabuts Musulmaņu svētā apbedījuma vieta.
- džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda.
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
- marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
- īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
- Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu.
- ājatolla Musulmaņu šiītu darbinieks; augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- muftijs Musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem.
- Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- lāsumainais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa griseisticata").
- brūnais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa latirostris").
- rudastes mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa ruficauda").
- Austrumāzijas mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa sibirica").
- pelēkais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa striata"), sastopama arī Latvijā.
- saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface").
- mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas.
- Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka.
- Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
- Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
- Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
- Maskatīna Pilsēta ASV ("Muscatine"), Aiovas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maslšolsa Pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskīgona Pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskogī Pilsēta ASV ("Muskogee"), Oklahomas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Palembana Pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Muzile di Pjāve pilsēta Itālijā ("Musile di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musolente Pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Musabejli Pilsēta Turcijā ("Musabeyli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmuskava Pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- MTV Populārs televīzijas kanāls (angļu "Music Television").
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
- Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- Amerikas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela vison syn. Lutreola vison").
- kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums").
- ISMN Starptautiskā standartizētā nošu izdevumu numerācija (angļu "International Standard Music Number").
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
- mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama.
- banāns Šīs dzimtas ģints ("Musa"), \~60 sugu.
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- abaka šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna (_Musa textilis_) lapām; no tās izgatavo kuģu takelāžas piederumus, tauvas, virves.
- abaka šķiedras banāna augs (_Musa textilis_).
- mustenieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Mustene" iedzīvotāji.
- ūdelene Ūdele ("Mustela").
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe.
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
- duče Vadonis - šādā vārdā fašistiskajā Itālijā sauca diktatoru B. Musolīni (1883.-1945. g.).
- EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
- banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu.
- sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mus.