Paplašinātā meklēšana
Meklējam Spānija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (174):
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
- Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m.
- Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- plaza laukums vai tirguslaukums (gk. Spānijas pilsētās).
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m.
- Astūrijas lidosta lidosta Spānijas ziemeļos (_Asturias_), Astūrijas autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē.
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”).
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
- Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barselona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Barcelona"), Vidusjūras krastā (sp. val. "Barcelona"), Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taragona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
- Avilesa pilsēta Spānijas ziemeļos (_Avilés_), Astūrijā, osta Biskajas līča krastā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
- Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija.
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
- Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu.
- Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija.
- Tenerife Sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā.
- Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
- maravedi Sena Spānijas monēta.
- piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- ES Spānija, valsts divburtu kods.
- Spānijas Karaliste Spānija, valsts Rietumeiropā.
- ESP Spānija, valsts trīsburtu kods.
- quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
- kvadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta; quadrupla.
- quadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta.
- abies pinsapo Spānijas baltegle.
- Karlistu kari Spānijas Burbonu dinastijas pārstāvju savstarpējie kari 1833.-1840. un 1872.-1876. g.
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- gitano Spānijas čigānu nosaukums.
- kaudiljo Spānijas diktatora F. Franko tituls no 1939. līdz 1973. g.
- Genista hispanica Spānijas irbulene.
- Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantabrija Spānijas Karalistes Kantabrijas autonomais apgabals ("Comunidad Autonoma de Cantabria"), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santandera, platība - 5321 km^2^, 578700 iedzīvotāju (2009.).
- ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
- Goija Spānijas kinobalva, Oskara nacionālais analogs.
- asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās.
- patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
- Nigella hispanica Spānijas nigella.
- Ibērija Spānijas nosaukums pirms romiešu iekarojumiem 3.-2. gs. p. m. ē.
- Hyacinthoides hispanica Spānijas pahiacinte.
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
- ermandada Spānijas pilsētu savienība viduslaikos cīņai pret feodāļu patvaļu.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- Platanus hispanica Spānijas platāna.
- falangists Spānijas politiskās partijas "Spānijas falanga" biedrs.
- melnsakne Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica").
- Scorzonera hispanica Spānijas raudupe.
- čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
- Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha.
- Vaccaria hispanica Spānijas vakārija.
- Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms.
- asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
- dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; [spāņi]{s:2139}
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- ģenerālkapteinija Teritorija spāņu kolonijās Amerikas kontinentā 16. gs. - 19. gs. sāk., ko pārvaldīja ģenerālkapteinis, kuru iecēla Spānijas karalis.
- tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas.
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē.
- Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
- Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
- Mundo Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka.
- Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
- Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
- Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
- Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
- Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
- Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
- repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
- Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Spānijas Kanāriju Salās.
- barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
- soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Spānija.