Paplašinātā meklēšana
Meklējam Vaka.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (127):
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
- Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Arida pilsēta Japānā (_Arida_), Vakajamas prefektūrā.
- Maidzuru Pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.).
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria.
- hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
- vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji.
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
- vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki.
- Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā.
- ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
- Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
- vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria".
- kollācija Vakanta baznīcas amata piešķiršana noderīgai personai.
- brīvs Vakants (par štata vietu).
- vakaraizvakar Vakar vai aizvakar.
- gaišdien Vakar.
- vakār Vakar.
- nešpars Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespers Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespere Vakara dievkalpojums.
- vakarīnas Vakara ēdienreize.
- vakarēdiens Vakara ēdiens.
- aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
- patalči Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
- pataļķi Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
- vesperis Vakara sprediķis.
- vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats).
- vakarvēsma Vakara vēsma.
- suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
- bābiņa Vakara zvaigzne.
- bābīna Vakara zvaigzne.
- bābiņš Vakara zvaigzne.
- tuksedo Vakara žakete.
- vakarainīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakariene Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarine Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarīne Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarnīca Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarene Vakaraine - kāzās vedējmāte.
- vakarainiete Vakaraine.
- vakareine Vakaraine.
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarīnis Vakarainis 2.
- vakarīns Vakarainis 2.
- rietablāzma Vakarblāzma - blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
- sārtne Vakarblāzma.
- vakardiene Vakardiena.
- aplāgs Vakarēdiens, dievgalds.
- vakarijs Vakarējs.
- vakarins Vakarējs.
- hesperis Vakarenes.
- strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella").
- strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- vakarot Vakarēt.
- pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms.
- naktslaunags Vakariņas (svinīgā atmosfērā).
- pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena.
- souper Vakariņas.
- supē Vakariņas.
- supper Vakariņas.
- vakareņas Vakariņas.
- vakarīnes Vakariņas.
- vakariņi Vakariņas.
- vakariņš Vakariņas.
- vakareņāt Vakariņot.
- vakariņāt Vakariņot.
- vakariņgalds Vakariņu ēdienreizei servēts galds.
- naktssakrēsla Vakarkrēsla.
- pļera Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
- pļergāns Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
- pļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
- pļerra Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
- lēpis Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
- vakarpļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
- lelis Vakarlēpis, lēlis ("Caprimulgus europaeus").
- lerpis Vakarlēpis.
- ļerpis Vakarlēpis.
- vakarlerpis Vakarlēpis.
- vakarļerpis Vakarlēpis.
- vakarnaktī Vakarnakt.
- dūlēt Vakaros ilgi neiet gulēt.
- vakarcēliens Vakarpuse, laiks pēc trijiem pēcpusdienā.
- vakariene Vakarpuse, pievakare.
- vakarpaukare Vakarpuse.
- vakurs Vakars (1).
- Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
- bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem.
- bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
- bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
- brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
- solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā.
- vokars Vakars.
- vakarene Vakarskola.
- vakarnieks Vakarskolnieks.
- vakarvakarā Vakarvakar.
- vakarvokarā Vakarvakar.
- rieteklīts Vakarzvaigzne (Venēra).
- rieteklis Vakarzvaigzne, Venera.
- dzieša Vakarzvaigzne.
- vakarspuļģis Vakarzvaigzne.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- Injans Ziemeļamaerikas indiāņu mitoloģijā - pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
- Vi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "saule", pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
- Maka Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "zeme", pasaules radītāja, viena no Vakantankas izpausmēm.
- augstākie dievi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - četras pirmatnējās dievības (debesis, klints, zeme un saule), pirmās Vakantankas (lakotu mitoloģijā - pasaules radītājs) izpausmes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vaka.