Paplašinātā meklēšana

Meklējam akul.

Atrasts vārdos (136):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (366):

dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām.
Scytalopus magellanicus Andu tapakulo.
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
ģīgāt Ar mieturi kult, sakult (putās).
vērķīt Ar pakulām aizdrīvēt.
pakulājs Ar pakulām pildīts.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
izpakulot Atbrīvot no pakulām.
nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot.
nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
aupucis Aulis, trakulis.
kajaks Aumulītis, trakulis.
aumaļa Auša, trakulis, nerātnis.
ēveņģēlība Aušība, trakulība, draiskulība; palaidnība.
ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
Scelorchilus albicollis baltrīkles tapakulo.
popliķ Beigt dzimumaktu, ejakulēt.
bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos.
aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis.
nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu).
apsapakalāties Būt pakulainam.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma.
drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā.
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
pakuliņas Dem. --> pakulas.
trakulītis Dem. --> trakulis.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
burzīgs Draisks, trakulīgs.
aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi.
bakšķi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē.
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
zoospermija Dzīvi spermatozoīdi ejakulātā.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
eki Ekonomiskā fakultāte.
eki Ekonomiskās fakultātes studenti.
zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs.
Pakuļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers.
faķis Fakultāte.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
fizmati Fizikas un matemātikas fakultāte.
fizmati Fizikas un matemātikas fakultātes studenti.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
terči Īsas, stingri savērptas pakulas.
izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.).
kuļčināt Jaukt, maisīt, sakult.
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
krakulis Karakuls.
nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
sasapakalāties Kļūt pakulainam (par audumu).
pakulot Kļūt pakulainam.
pakuloties Kļūt pakulainam.
sapakulot Kļūt pakulainam.
nosapakalāties Kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu).
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu.
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
dūkšķis Korķis no lupatām un pakulām.
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji.
saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte.
mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte.
zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti.
brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
atbraukas Lina pakulas kopā ar spaļiem.
ēdūkšņas Linu vai kaņepju pakulas.
ēdūkšņi Linu vai kaņepju pakulas.
filfaks LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
Jurfaks LU Juridiskā fakultāte
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
rāvine ļoti rupji pakulu svārki.
sašautēt maisot sakult.
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
MVF Mazā vēstures fakultāte (LU).
mehi Mehanizācijas fakultātes studenti.
Pteroptochos tarnii melnrīkles tapakulo.
sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām.
otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
pulksts Mezgls linos, pakulās vai dzijā.
mežs Mežtehnikas fakultātes studenti.
popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs.
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
reciklēšana Neizmantoto izejmateriālu atgriešanās ražošanas procesā; piem., makulatūras pārstrāde.
ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa.
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
žaustelīgs Nerātns, trakulīgs.
āžerīgs Nerātns, trokšņains, trakulīgs.
drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
plauka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plauks No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plūka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
nātnis No pakulām austa drāna.
pakalaine No pakulām austa sega.
kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
pirdeklis No pakulām vērpta tieva dzija, kas ātri pārtrūkst.
dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.).
bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.).
noraujas Noplēšana, pakulu atlikumu noņemšana no linu susekļa.
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
pakalains Pakulains.
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus.
pācneņas pakulas pēc linu sukāšanas.
vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai.
pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus).
atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai.
smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu.
nokulstas Pakulas; arī spaļi.
galenes Pakulas.
nopaisas Pakulas.
nosukas Pakulas.
pakalas Pakulas.
pakuli Pakulas.
streķis Pakulas.
vēršķis Pakulas.
pakalnieks Pakulnieks (2).
pakulinis Pakulnieks.
pakaloties Pakuloties.
pabungāt Pakult (veļu ar vāli).
padampēt Pakult ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
pakalnīcas Pakulu auduma bikses.
pakulaudekls Pakulu audums.
pakulnieks Pakulu audums.
pokuļnīks pakulu dzijas audums.
pakulu spurgulis pakulu mudžeklis.
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
pakulgājums Pakulu šķira.
tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām.
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs.
patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis.
aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
putra Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
makulēt Pārvērst par makulatūru.
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
pašķēri Pašķēros aust - ieaust linu vai pakulu velkos vilnas audus.
mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja.
pakulnieks Persona, kas nodarbojas ar pakulām, pārdod pakulas.
perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
piepakulot Piepildīt, piebāzt ar pakulām (piemēram, spraugas).
piepakalāties Piepildīties ar pakulām.
piepakuloties Piepildīties ar pakulām.
pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
pakulot Pildīt ar pakulām (spraugas, plaisas) - parasti, būvējot ēku.
spaļot Pildīties ar linu vai pakulu atliekām atdaloties.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
transkulturācija Posms akulturācijas gaitā norisošā pārejā no vienas kultūras uz citu.
pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas.
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā.
pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam.
sakulties Refl. --> sakult (1); tikt sakultam.
sakulties Refl. --> sakult (2); tikt sakultam.
suceklis Rīks linu un kaņepāju šķiedru atdalīšanai no pakulām un linu stiebru atdalīšanai no pogaļām.
šķelbete Rīks linu, pakulu kulstīšanai.
vaķe Rīks linu, pakulu kulstīšanai.
virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem.
kuļamais Rīks, ar kura palīdzību tiek sakulti olu dzeltenumi vai baltumi.
dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms.
garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli.
galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms.
lielie pakuli rupjās pakulas.
mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija.
rupjpakulu Rupjpakulu audekls - audekls no rupjām pakulām.
dupra drēbe rupjš pakulu audums, maisu drēbe.
marškūns Rupjš pakulu audums.
SPF Sabiedrisko profesiju fakultāte.
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
kā velns pa dakstiņiem saka, ja darbība noris ļoti strauji, trakulīgi.
velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
sakulkstīt Sakulstīt.
samašīnēt sakult (1).
sanīt Sakult (sviestu).
savālēt sakult ar vāli; izdauzīt, izkult ar vāli.
saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
uzkult Sakult nelielu daļu.
putināt sakult putas; putot ziepes.
izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
saklopēt Sakult, saputot.
sakuldināt Sakult, saputot.
sabuņķēt sakult, sasist.
sakuļāt Sakult, saskalināt.
sakuļināt Sakult, saskalināt.
sapērt sakult.
sakulderēties Sakulties (1).
sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
saklapēt Saputot, sakult.
cenceris Savēlušos linu, pakulu, matu u. tml. kopums.
lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas.
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
karakuls Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda.
karakulāda Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
karakulādiņa Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult.
ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība.
vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas.
mazie pakuli smalkās pakulas.
karesa Specifiska dzimumakta tehnika, kas ļauj kontrolēt ejakulācijas iestāšanos.
aspermatisms Spermas veidošanās vai ejakulācijas trūkums.
žicka Strauja, trakulīga sieviete.
uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu.
atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām).
iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
dižā pērlene šīs dzimtas suga ("Pinctada margaritifera"), ko audzē arī akvakultūrā.
plukas Šķiedraini atkritumi, kas paliek pēc linu kulstīšanas; pakulas.
puspakulu Tāds (audums), kam linu velki un pakulu audi.
sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
pakalainis Tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma.
žipats Tāds, kas ir nenopietns, trakulīgs, palaidnīgs.
kazēka Tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo.
obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
putaiņš Tāds, kas ir sakults, saputots.
negandelis Tāds, kas ir trakulīgs, nevaldāms.
gaiķis Tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis.
pakalainis Tāds, kas satur daudz pakulu.
pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām).
saiet Tikt sakultam (par sviestu).
sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
linums Tīra linu šķiedra bez pakulām.
plauki Tīrākas, labākas pakulas; sīkas linu šķiedras.
plaukas Tīrākās, labākās pakulas.
trakgalvība Trakulība.
trakprātība Trakulība.
deivaloties Trakulīgi dejot, mežonīgi uzvesties.
uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
mārkļi Trakulīgi sapņi, fantastiskas ainas nemierīgā miegā.
draišķi Trakulīgi, nevaldāmi.
šķeteniski Trakulīgi.
razīgs Trakulīgs (par cilvēku).
žausteve Trakulīgs cilvēks, pusaudzis.
trakulis Trakulīgs cilvēks.
trakulis Trakulīgs dzīvnieks.
žākars Trakulīgs puika, draiskulis.
zestiks Trakulīgs puisis.
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
paugains Trakulīgs, nebēdnīgs.
šaldars Trakulīgs, nemierīgs (piemēram, zirgs).
ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
žaistīgs Trakulīgs, nevaldāms.
žaustīgs Trakulīgs, nevaldāms.
draisķīgs Trakulīgs, palaidnīgs; aušīgs.
elderīgs Trakulīgs.
tracīgs Trakulīgs.
trakgalvīgs Trakulīgs.
ploseklis Trakulis, dauzoņa.
plosis Trakulis, dauzoņa.
spridzeklis trakulis, nedarbnieks.
metere Trakulis, pārgalvīga persona.
iņģests Trakulis.
jāds Trakulis.
negalnieks Trakulis.
trakgalvis Trakulis.
trakotnis Trakulis.
vajosts Trakulis.
sarzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
sarzis Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
serzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem.
Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
bakhanālija Uzdzīve, orģijas, trakulīgas dzīres.
ģērdāties Uzvesties vieglprātīgi, trakulīgi, draiskuļot (par sievieti).
apraustīt Vairākkārt raujot, atbrīvot (piemēram, izkulstītus linus no pakulām).
iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks.
spruksts Vējagrābslis, trakulis; viegla rakstura cilvēks.
žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika.
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
kūdele vērpšanai sagatvoti pie sprēslicas piestiprināti lini, pakulas, vilna.
karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne.
veti Veterinārā fakultāte.
veti Veterinārās fakultātes studenti.
pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem.
žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas.
cakulieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Cakuli" iedzīvotāji.
sarzenes Vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma.
trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
trakulīgums Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība.
FAR Zivsaimniecības un akvakultūras pētniecības programma ("fisheries and aquaculture research programme").

akul citās vārdnīcās:

MEV

akul