Paplašinātā meklēšana

Meklējam alb..

Atrasts vārdos (1):

alb.:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (504):

parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
skalbs [skalbis]{s:1719}.
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
albis albums
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā (Špicbergenas arhipelāgā), 450 iedzīvotāju (2020. g.)
Svēagrūva Apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.).
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
skalbiņš Arkla daļa; skalbis.
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1).
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
fitoalbumīns Augu albumīns.
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula")
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album")
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Pica pica ab. alba baltā (albīna) žagata
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba").
vācapse Baltā apse ("Populus alba").
vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba")
Cornus alba baltā grimoņa "Swida alba" nosaukuma sinonīms
akles Baltā panātre ("Lamium album").
baltakles Baltā panātre ("Lamium album").
čupstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album").
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātra Baltā panātre ("Lamium album").
ņātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātrene Baltā panātre ("Lamium album").
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album").
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba").
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba").
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
amols Baltais āmulis ("Viscum album").
amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba")
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī.
dukuris Dalba, zivju baidāmais.
nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem.
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
albumiņš Dem. --> albums.
pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni.
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli.
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus")
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
baltais grimonis grimoņu suga ("Swida alba")
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans")
hemialbumozūrija Hemialbumoze urīnā.
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā.
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums.
heteroalbumozūrija Heteroalbumoze urīnā.
sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.).
sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns.
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts.
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms.
īris Īrisi ("Iris"); skalbes.
kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes.
kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes.
puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes.
sabines Īrisi ("Iris"); skalbes.
šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes.
zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes.
zobines Īrisi ("Iris"); skalbes.
zobini Īrisi ("Iris"); skalbes.
skalbi Īrisi 1, skalbes.
pavalbīt Īsu brīdi valbīt.
pavalbīties Īsu brīdi valbīties.
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
izdalbāt Izjaukt ar dalbu.
pārgriezties Izvalbīt.
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
dalbēt Jaukt, maisīt ar dalbi.
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
airas Kalmes, skalbes.
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta.
Diomedea epomophora karaliskais albatross
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis.
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija.
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.).
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba")
dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
kipseks Krāšņi izdota grāmata vai albums ar tekstu un attēliem.
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums.
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
baltais laimiņš laimiņu suga ("Sedum album")
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba").
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
baltā madara madaru suga ("Galium album")
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi")
albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai.
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
Diomedea exulans milzu albatross
klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans").
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā.
Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā.
baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis")
baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
niekotājs Niekkalbis, izniekotājs.
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
kaceklis Niekkalbis.
niekdarbis Niekkalbis.
niekklabis Niekkalbis.
piziķis Niekkalbis.
malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
skablīt Nokasīt; skalbīt.
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
nukleoalbumīns Nukleīnskābes un albumīna komplekss.
OA Okulārais albīnisms (angļu "ocular albinism").
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt.
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē.
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli
greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti")
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās.
indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons")
antipeptons Peptons, kas rodas no antialbumozes gremošanas procesā.
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā.
Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā.
Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā.
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
methemalbumīns Pigments, hēma un seruma albumīna komplekss, methemoglobīna struktūranalogs.
Dekalba Pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazalbordīno Pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Porttolbota Pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.).
Longjērbīene Pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.).
Malborka Pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Valboma Pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalbajoga Pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.).
Bādherenalba Pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšvalbaha Pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalbe Pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.).
Halberštate Pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.).
Kalbe Pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.).
Rodalbēne Pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
Švalbaha Pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata")
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums.
blauska Pļāpa, bļāvējs, niekkalbis.
gramšļa Pļāpa, melša, niekkalbis.
ļaršķenieks Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
ļaršķis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
ļurkstis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
ļuršķis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
pleikšķis Pļāpa, melša; niekkalbis.
tankšis Pļāpa, niekkalbis, tarkšķis.
ļargata Pļāpa, niekkalbis, tūļa.
ļergata Pļāpa, niekkalbis, tūļa.
gvelška Pļāpa, niekkalbis; melis.
lankšis Pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks.
murgs Pļāpa, niekkalbis.
pļarza Pļāpa, niekkalbis.
antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu.
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants.
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam.
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
Iris pseudacorus purva skalbe
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus").
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
izvalbīties Refl. --> izvalbīt.
baltais retējs retēju suga ("Potentilla alba")
baltā rezēda rezēdu suga ("Reseda alba")
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants.
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite.
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs.
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum")
baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba")
soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš.
fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai.
seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā.
serumalbumīns Seruma albumīnu frakcija.
postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6.
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
Iris sibirica Sibīrijas skalbe.
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso)
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
baltā sinepe sinepju suga ("Sinapis alba"), Latvijā adventīva
baltmatainais sīpols sīpolu suga ("Allium albopilosum")
zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme.
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa.
šķelpone Skalbe; zilais īriss.
šķelpe Skalbe.
iris Skalbes, arī īrisi.
kalavēji Skalbes.
kāreļi Skalbes.
skalbji Skalbes.
skaldes Skalbes.
skalpji Skalbes.
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skalbīte skalbis^2^ (1)
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
iridaceae Skalbju dzimta.
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu.
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu.
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem.
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata").
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
iridales Skalbju rinda.
purva skalbe skalbju suga ("Iris pseudacorus")
Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama
singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam.
Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā.
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
baltā spireja spireju suga ("Spiraea alba")
baltziedu spireja spireju suga ("Spiraea albiflora")
baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album")
Stolben Stalbe.
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā.
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums.
daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji.
Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums.
klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji.
rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji.
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā.
rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji.
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji.
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums.
stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji.
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums.
baltrīkles tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scelorchilus albicollis")
baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis")
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods.
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods.
štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām.
baltpieres māņēzelītis šīs dzimtas suga ("Jaera albifrons")
plīvurpūce Šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
gaišais šņibītis šņibīšu suga ("Calidris alba")
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa.
albīns Tāds, kam ir albīnisma pazīmes.
prealbuminūrisks Tāds, kas bijis pirms albuminurias iestāšanās.
albīnisks Tāds, kas ir albīns.
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
vāravs Tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie.
nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
viperīns Toksalbumīns odžu indē.
kurcīns Toksalbumīns, rīcina analogs kurkasa sēklās.
toksalbumīns Toksisks albumīns mikroorganismos, augos vai dzīvniekos.
pundurtrusis Trušu šķirņu grupa ar mazu dzīvmasu (līdz 1,6 kg), ķermeņa garumu līdz 26 cm, platu pieri un purnu, izvalbītām acīm; apmatojuma krāsa dažāda.
arnauti Turku nosaukums albāņiem.
transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins.
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga.
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm)
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā.
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
valacis Valbacis.
valbīties Valbīt acis; bolīties (2).
zvalbīt Valbīt, bolīt.
žvalbstīt Valbīt, bolīt.
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm).
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
savalbīt Valbot sagriezt (acis).
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
baltvēdera krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus albus")
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem.
baltā veratre veratru suga ("Veratrum alba")
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā.
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā).
antialbumoze Viena no albumozēm, kuras veidojas no albumīna kuņģa gremošanas procesā; tālāk pārvēršas antipeptonā.
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās.
viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus").
spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
baltais vītols vītolu suga ("Salix alba")
zelba Zalba.
haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām.
kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums.
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
dupenis Zivju baidāmais, dalba, dukurs.
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alb..