Paplašinātā meklēšana
Meklējam aplamība.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (61):
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums.
- apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
- gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības
- savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
- blēņas Izdomājums; aplamības.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- šķelderis Kāds, kas pļāpā aplamības.
- žauka Kāds, kas runā aplamības, nepatiesību.
- nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
- nomuldēt Kādu laiku stāstīt aplamības.
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību.
- gļuks Muļķība, aplamība.
- amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība.
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- pesteļi Neticama aplamība.
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības.
- glupaste Nieks, muļķība, aplamība.
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- grilēt Pļāpāt aplamības, melot.
- blāzt Pļāpāt aplamības.
- glemst Pļāpāt aplamības.
- kļaršķēt Pļāpāt aplamības.
- kleburot Pļāpāt aplamības.
- ļordzēt Pļāpāt aplamības.
- terzelēt Pļāpāt aplamības.
- žaunāt Pļāpāt aplamības.
- žaunāties Pļāpāt aplamības.
- žļarkstēt Pļāpāt aplamības.
- ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības.
- klenkstēt Pļāpāt, aplamības glemzt.
- klambīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- kreimelēt Pļāpāt, aplamības runāt.
- plaunīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- žaustīties Runāt aplamības, arī rupjības.
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību
- laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
- runāt mežā runāt aplamības, runāt nesaprātīgi
- blambāt Runāt aplamības.
- plampāt Runāt aplamības.
- gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības, ko nenozīmīgu
- figļot Runāt vai rakstīt niekus, aplamības.
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības).
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības).
- sapenterēt Sastāstīt aplamības.
- sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- aizliet acis stāstīt izdomājumus, aplamības
- blāda Tāds, kas runā aplamības.
- šļeberis Tāds, kas runā aplamības.
- žļarkste Tāds, kas runā aplamības.
- plampa Tāds, kurš runā aplamības.
aplamība citās vārdnīcās:
LLVV
MEV