Paplašinātā meklēšana
Meklējam apprecēt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (49):
- apņemt sievu apprecēt sievu
- vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties
- iedoties laulībā apprecēties
- doties laulībā apprecēties
- sakāzoties apprecēties
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
- iziet tautās apprecēties (par sievieti)
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
- Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- taisīt (labu) partiju izdevīgi apprecēties
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- palikt vecmeitās neapprecēties
- palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) neapprecēties
- nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves
- palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties
- apsakārstities Pāragri apprecēties.
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
- apkāzoties Precēties, apprecēties.
- vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
- mītā apprecēties savstarpēji apprecēties vienas ģimenes brālim un māsai ar citas ģimenes māsu un brāli
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
- pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
apprecēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV