Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprobežots.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks
- mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
- neattīstīts Muļķīgs, aprobežots.
- tuīms Muļķīgs, aprobežots.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- nedacepts Psihiski aprobežots.
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots
- patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- stūrs Stūrgalvīgs; arī aprobežots.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- šmauls Tāds, kas ir garīgi aprobežots; neprātis.
- truļš Truls 2, garīgi aprobežots, neattīstīts.
- trūlis Truls, aprobežots cilvēks.
- nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aprobežots citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV