Paplašinātā meklēšana
Meklējam apstāja.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (46):
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- bez elpas ar visiem spēkiem, bez apstājas.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
- neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti.
- vienā mukā bez apstājas, visi kopā, vienprātīgi.
- nonstop Bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop").
- muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas.
- mita Bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas.
- mite Bez mites - nepārtraukti, bez apstājas.
- nojas Bez pārtraukuma, bez apstājas.
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- ķomzāt Daudz un bez apstājas ēst.
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
- ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt.
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
- stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
- visnoji Pastāvīgi, bez apstājas.
- nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
- apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur.
- kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas.
- vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā.
- iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri.
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
- nostāšana Savienojumā "bez nostāšanās" - bez apstājas, pārtraukuma.
- kā atspole (šaudīties) šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli.
- nepārtraukts Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
- nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1).
- nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- debarkadera Uzmetums, paaugstinājums, pie kura apstājas dzelzceļa braucieni.
- stakņa Zirgs, kas velkot vezumu bieži apstājas.
apstāja citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV