Paplašinātā meklēšana
Meklējam arīds.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (58):
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas.
- primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā.
- turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze.
- melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs.
- tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā.
- ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā.
- oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams.
- trisaharīds Digosaharīds, ko veido trīs monosaharīdu atlikumi.
- strofantobioze Disaharīds strofanta glikozīdos.
- izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts.
- vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē.
- heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām.
- bioze Disaharīds, kurā ir divi oglekļa atomi.
- amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze.
- heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības
- gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē.
- lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
- LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide").
- triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds.
- heptoze Monosaharīds ar 7 oglekļa atomiem molekulā.
- taloze Monosaharīds, glikozes izomērs.
- hitoze Monosaharīds, kas iegūts, reducējot hitonskābi.
- ketoze Monosaharīds, kurā ir ketogrupa.
- galaktoze Monosaharīds, viena no piena cukura sastāvdaļām.
- hondroitīnsērskābe Mukopolisaharīds ar sulfāta atliekām, saistīts ar proteīnu skrimšļa hondroproteīnā.
- hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- hitobioze No divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna.
- fruktozāns No fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete).
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- dezoksiriboze Ogļhidrāts, monosaharīds, DNS struktūrelements.
- celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem.
- ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
- dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns
- mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā).
- holosaharīds Polisaharīds, kas veidots tikai no monosaharīdu atlikumiem.
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- glukozāns Polisaharīds, kura hidrolīzē rodas glukoze.
- galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa.
- heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns.
- heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas.
- inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
- iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās
- ramninoze Trisaharīds, kas atrodams soforīnā un ksantoramnīnā.
- hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna.
- pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
- algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa arīds.