Paplašinātā meklēšana
Meklējam blēņa.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
- blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis.
- glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
- viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
- dakalēties Darīt blēņas, būt nerātnam.
- blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- zadzināt Daudz runāt tukšas blēņas.
- žīgāt Daudz tukšas blēņas runāt.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- rēgoties draiskoties, darīt blēņas
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
- smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu)
- žautris Kāds, kas daudz pļāpā vai runā blēņas.
- nožaudīties Kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku.
- bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
- durastība Muļķība, blēņas.
- ķiņķēziņi Muļķība, blēņas.
- bulšits Muļķības, blēņas.
- sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
- blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- tīta Nerātnība, blēņa; arī ietiepība.
- bitki Nerātnības, blēņas, muļķīnas.
- galimatias Nesaprotama pļāpāšana, blēņas.
- sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt.
- vurkšķēt Nevajadzīgi blēņas runāt.
- krošķi Nieki, blēņas.
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības.
- nugae Nieki, muļķības, blēņas.
- grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- herņa Nieki; blēņas.
- krošķis Nieks, blēņas.
- reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- švarkstēt Plāpāt, blēņas runāt.
- pļemperis Pļāpa, kas melš blēņas.
- pļeperis Pļāpa, kas melš blēņas.
- žvangulis Pļāpa; kas mēdz runāt blēņas.
- žvankšis Pļāpa; kas mēdz runāt blēņas.
- valasāt Pļāpāt blēņas, jokot.
- žļaberēt Pļāpāt blēņas.
- pļerāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- pļergavāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- terģēties Pļāpāt tukšas blēņas.
- zlaukstēt Pļāpāt, blēņas runāt.
- bļammāt Pļāpāt, lieloties tukšas blēņas runāt.
- zlankšēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- žļankstēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
- gvalstīties Pļāpāt, runāt blēņas, saukt pēc palīdzības.
- gvalstīt Pļāpāt, runāt blēņas.
- zvēgāt Pļāpāt; runāt blēņas.
- blemzt Runāt blēņas, arī runāt rupji un nepieklājīgi.
- pļerkšt Runāt blēņas, pļāpāt.
- bļurkšēt Runāt blēņas.
- bļurkšķēt Runāt blēņas.
- gnauzt Runāt blēņas.
- gvalžāt Runāt blēņas.
- gvalžot Runāt blēņas.
- klepstēt Runāt blēņas.
- ļurdēt Runāt blēņas.
- šļerkstēt Runāt blēņas.
- tāpšļāt Runāt blēņas.
- tāpšļāties Runāt blēņas.
- verkstīt Runāt blēņas.
- žvaukstēt Runāt blēņas.
- reikt Runāt stāstīt; blēņas stāstīt.
- šļekstēt Runāt tukšas blēņas.
- svipšķēt runāt visādas blēņas
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas
- savažerēt Sapļāpāt (blēņas).
- sašventerēt Sapļāpāt blēņas.
- saverkstīt Sarunāt blēņas.
- zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
- talzīt Skaļi runāt blēņas.
- tukškale Tāda, kas tukšas blēņas runā.
- slemšķis Tāds, kas pļāpā tukšas blēņas.
- grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- blīkšēt Tukšas blēņas pļāpāt.
- tokšāties Tukšas blēņas pļāpāt.
- tukšība Tukšas runas; arī nieki, blēņas.
- ņerkt Vārgi un neskaidri runāt; runāt blēņas.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
blēņa citās vārdnīcās:
MEV