Paplašinātā meklēšana

Meklējam cine.

Atrasts vārdos (59):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (114):

košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
Puccinellia distans attālā pukcinellija
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”)
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
Cineraria cruentus daudzkrāsu cinerārija
kluicens Dzērve ("Gruscinerea").
mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga")
krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi")
lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris")
nonilaldehids Eļļa ar rožu un apelsīnu smaržu, lieto parfimērijā, tehniski iegūst no rīcineļļas.
pelēkā ērika ēriku suga ("Erica cinerea")
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
pelēkā gandrene gandreņu suga ("Geranium cinereum")
zivju gārnis gārņu suga ("Ardea cinerea")
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
iesirmais grīslis grīšļu suga ("Carex cinerea")
šarlaksarkanā hemante hemantu suga ("Haemanthus coccineus")
brūnais ibiss ibisu dzimtas suga "Plegadis falcinellus"
Carex canescens iesirmā grīšļa "Carex cinerea" nosaukuma sinonīms
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
šarlaksarkanā iksora iksoru suga ("Ixora coccinea")
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
Puccinellia maritima jūrmalas pukcinellija
upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor")
punch Komiska figūra angļu leļļu teātrī; pulcinella.
piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal").
pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs.
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas
MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine").
Puccinellia capillaris matveida pukcinellija
Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
samtainā mežskudra mežskudru suga ("Formica cinerea")
Puccinellia gigantea milzu pukcinellija
NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library").
kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku.
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea")
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology").
krustaine Pelēkā krustaine - cinerārija.
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea")
košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea")
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama
Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Rasīna Pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.).
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bučine Pilsēta Itālijā ("Bucine"), Toskānas reģiona Areco provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisinheta Pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.).
sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
puccinellia Pukcinellijas.
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama
attālā pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia distans")
milzu pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia gigantea"), Latvijā adventīva
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima")
punchinella Pulcinella.
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus")
ugunssarkanā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus coccineus")
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
kastoreļļa Rīcineļļa.
rīcins Rīcineļļa.
pelēkais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans cinerea")
WJM Rietumu Medicīnas Žurnāls (angļu "Western Journal of Medicine").
šarlaksarkanā salvija salviju suga ("Salvia coccinea")
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
pūtmariņa septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
dievgosniņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
goteņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
gotiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
mārgrietiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
mariņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
Sclerotinia cinerea sklerocīniju dzimtas sugas "Monilinia cinerea" nosaukuma sinonīms
ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
dūņšņibis Sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Limicola falcinellus"), gājputns, Latvijā samērā rets caurceļotājs.
pelēkā spireja spireju suga ("Spiraea x cinerea")
UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs").
Mazāzijas stērste stērstu suga ("Emberiza cineracea")
auzu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella frit"), ko sauc arī par zviedru mušu
miežu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella pusilla")
ķiršsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe coccinea")
pelēkais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Struthidea cinerea")
ozolu filoksēra šīs ģints suga ("Phylloxera coccinea")
Botryotinia fuckeliana šīs ģints suga, kuras anamorfa ir "Botrytis cinerea"
paraziepes Tekstilrūpniecībā lietojamas ziepes, ko iegūst, neitralizējot rīcineļļas taukskābes ar amonjaku.
pelēkā tilbīte tilbīšu suga ("Xenus cinereus"), Latvijā sastopama nelielā skaitā
Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
kūleņotājvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Eucinetidae"), 30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pelēkā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina cinerea")
soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas)
pelēkais kārkls vītolu suga ("Salix cinerea")
sārtā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum coccineum syn. Pyrethrum roseum")
dzēse Zivju gārnis ("Ardea cinerea").
greijāns Zivju gārnis ("Ardea cinerea").
zivkārnis Zivju gārnis ("Ardea cinerea").
dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu.
zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines").

cine citās vārdnīcās:

MEV

cine