Paplašinātā meklēšana
Meklējam deguns.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- deguns ar taukiem
- deguns atnācis vaļā
- deguns ir ciet
- deguns ir gaisā (kādam)
- deguns ir mākoņos (kādam)
- deguns kā gurķis
- deguns kā ķipis
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- deguns slejas augstāk (kādam)
- deguns stiepjas garāks
- deguns tek kā tapa
- ērgļa deguns
- kāda deguns nepatīk (kādam)
- kur deguns rāda
- labs (arī smalks) deguns
- labs deguns (ir kādam)
- manīgs deguns
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs
- smalks (arī labs) deguns
Atrasts skaidrojumos (60):
- ņurķis (Līks) deguns.
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- čūkčemeriņš Cūkas deguns.
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
- ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
- snībis deguns (bērnu runā).
- smecernieks deguns (kā lamuvārds).
- snābis deguns (nicīgi).
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
- degontiņš Dem. --> deguns.
- deguniņš Dem. --> deguns.
- deguntelis Dem. --> deguns.
- birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- grezndegunis Kāds (kāda), kam ir skaists deguns.
- bezdegunis Kāds, kam ir amputēts deguns.
- šņābis Knābis; deguns.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- Atlantijas--Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- ņoņņas Nāsis; deguns; purns; ņoņņi.
- ņoņņi Nāsis; deguns; purns.
- ņuņņi Nāsis; deguns; purns.
- baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae).
- naipulis Netīrs deguns.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- mūle Purns, deguns.
- ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.
- šmeceris Purns; deguns; ģīmis.
- deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- šņukurs Seja, arī deguns.
- ļepa Seja, purns, deguns.
- purns Seja; deguns.
- torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
- šņuceris Snuķis (cūkas), deguns.
- šņucis Snuķis, deguns.
- šņūcis Snuķis, deguns.
- snūķis Snuķis, deguns.
- snubis Snupis, deguns, snīpis.
- šneperis Šņukurs, cūkas purns, deguns.
- gardeguna Tāds, kam ir garš deguns.
- īsdegunis Tāds, kam ir īss deguns.
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- smaildegunīgs Tāds, kam ir smails deguns.
- strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
- līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
- smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
- strupdegunis Tas (tāds), kam ir strups deguns.
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
deguns citās vārdnīcās:
LLVV
MEV