Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzeni.
Atrasts vārdos (120):
- dzeni:1
- dzenis:1
- dzenis:2
- dzenis:3
- dzenis:4
- dzenis:5
- dzenis:6
- īdzenis:1
- dzenieši:1
- smadzeni:1
- dedzenis:1
- midzenis:1
- rūdzenis:1
- Spuļdzeni:1
- adzenieki:1
- gredzenis:1
- klidzenis:1
- klūdzenis:1
- kļudzenis:1
- odzenieks:1
- raudzenis:1
- rodzenice:1
- slēdzenis:1
- smedzenis:1
- smidzenis:1
- smidzenis:2
- spīdzenis:1
- studzenis:1
- udzenieki:1
- valdzenis:1
- valdzenis:2
- žvadzenis:1
- apuodzenis:1
- audzenieki:1
- badzenieks:1
- bišudzenis:1
- Ildzenieki:1
- krodzenica:1
- krodzenice:1
- līdzenicas:1
- līdzenieks:1
- līdzeniski:1
- medzenieki:1
- miedzenica:1
- ordzenieki:1
- pasedzenis:1
- radzenieks:1
- rīdzenieki:1
- rīdzenieks:1
- rīdzenieši:1
- rodzenieki:1
- saaudzenis:1
- smildzenis:1
- sprādzenis:1
- sprudzenis:1
- sprūdzenis:1
- stindzenis:1
- sudzenieks:1
- sūdzenieks:1
- urdzenieki:1
- vādzenieki:1
- vēdzenieki:1
- zādzenieši:1
- zmaudzenis:1
- zviedzenis:1
- alodzenieši:1
- bundzenieki:1
- bundzenieks:1
- daidzenieki:1
- dandzenieki:1
- daudzenieši:1
- diedzenieki:1
- kaidzenieki:1
- krodzenieks:1
- krodzeniete:1
- kundzenisks:1
- laidzenieki:1
- landzenieki:1
- mērdzenieši:1
- paldzenieki:1
- raudzenieks:1
- seldzenieki:1
- Spīdzenieki:1
- spraudzenis:1
- sprundzenis:1
- stēdzenieks:1
- stidzenieks:1
- stīdzenieks:1
- tirdzenieks:1
- valdzenieks:1
- vandzenieks:1
- veldzenieki:1
- verdzenieks:1
- virdzenieki:1
- virtedzenis:1
- zirdzenieks:1
- zirgudzenis:1
- ārrīdzenieks:1
- draudzenieks:1
- kukaiņdzenis:1
- lindzeniskis:1
- smildzenieki:1
- spirdzenieki:1
- Sprodzenieki:1
- staldzenieki:1
- strūdzenieks:1
- rudzenišķieši:1
- spraudzenieki:1
- vecrīdzenieki:1
- zagraždzenija:1
- apzvērdzeniski:1
- diždrodzenieki:1
- iekšrīdzenieki:1
- mazdrodzenieki:1
- pakliedzeniski:1
- vecdrodzenieki:1
- apšukrodzenieki:1
- baltmugurdzenis:1
- jaunkaidzenieki:1
- stubkrodzenieki:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (163):
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- zvērdz- Apzvērdzeniski.
- gredzenains Ar gredzeniem apgādāts.
- nožilīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- nožirīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni).
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni).
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- Picoides leucotos baltmuguras dzenis.
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga.
- Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis.
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
- kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks).
- dzenītis Dem. --> dzenis 4.
- sprūdzenītis Dem. --> sprūdzenis.
- pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni.
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- Picoides major dižraibais dzenis.
- lielais raibais dzenis dižraibais dzenis.
- oksts Dobums, ko dzenis izkalis kokā.
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene.
- sparkšis dzenis, kas ātri kaļ.
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis.
- bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
- midzis Dzīvnieka midzenis.
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai.
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- grabzdi Gadskārtu gredzeni kokā.
- gludai Gludi, arī līdzeni.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- diždzejnieks Ievērojams dzenieks.
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
- izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā.
- dzenēns Jauns dzenis.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
- ķiukt Kliegt (kā dzenis).
- strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- epinastija Lapu koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara augšpusē.
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani.
- ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā.
- plītīgi Līdzeni, cieši kopā, bez tukšumiem.
- vienādai Līdzeni, gludi.
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
- smigu ķīlis linotipa burtu saliekamās un rindu lejamās mašīnas slēdzenis.
- kā ar bārdas nazi ļoti līdzeni, gludi; no vienas vietas.
- Picoides minor mazais dzenis.
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž.
- pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot.
- midzene Midzenis, miga.
- pritons Midzenis, perēklis; zaņķis; vieta, kur uzdzīvo kriminālvidei piederīgie.
- midzeklis Midzenis.
- midzeknis Midzenis.
- midzinis Midzenis.
- migulis Midzenis.
- vaislīca Midzenis.
- inkubācijas atbirumi neapaugļotās olas, olas ar asins gredzeniem, miruši embriji, nosmaceņi, vārgie un kroplie putnu mazuļi.
- ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
- grauzt ar zobiem nelīdzeni pļaut.
- grīķelēt Nelīdzeni vērpt, grecelēt.
- pumpināt nelīdzeni vērpt.
- sakričāt Nelīdzeni, rupji savērpt.
- nelīdzanai Nelīdzeni.
- nevienādai Nelīdzeni.
- kancona Neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot.
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni).
- pazirkle Nevienādi, nelīdzeni nocirpta aitas vilna.
- pacērpinis Nevienādi, nelīdzeni nogriezti, nocirpti mati.
- kerat- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
- kerato- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
- hemoze Norobežota acs ābola konjunktīvas tūska ap radzeni.
- sestdalis Novecojies apzīmējums bieznes sestdaļas slēdzenim.
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
- batimorfija Palielināts dziļums (atstatums starp radzeni un tīkleni) tuvredzīgā acī.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē.
- apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt.
- pušnis peles midzenis.
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
- serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti.
- polifenilēni Polimēri, kuru galvenā virkne sastāv no benzola gredzeniem.
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- rīdzenieks Rīdzenieši.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- driles Ripiņas vai gredzeni, ko uzmauc skrūvei, ja tā par garu.
- drilles Ripiņas vai gredzeni, ko uzmauc skrūvei, ja tā par garu.
- kārpaļāt Robaini, nelīdzeni cirpt.
- sastroķēt Rupji, nelīdzeni savērpt.
- sastrolēt Rupji, nelīdzeni savērpt.
- makačāt Rupji, nelīdzeni vērpt.
- makačot Rupji, nelīdzeni vērpt.
- makučāt Rupji, nelīdzeni vērpt.
- strolēt Rupji, nelīdzeni vērpt.
- apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni.
- cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti.
- sagrečīt Savērpt; ātri, nelīdzeni savērpt.
- kudzum Savienojumā "kudzum kudzumiem" - nelīdzeni.
- kudzumiem Savienojumā "kudzum kudzumiem" - nelīdzeni.
- čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala.
- hiponastija Skuju koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara apakšpusē.
- trešdalis Slēdzenis burtliktuvē, atbilst burta bieznes atdaļa vienai trešdaļai; šauriem burtiem to lieto par starpeni vārdu atdalīšanai.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- sprēgt Slēgt ar nelielu piekaramo slēdzeni.
- smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis.
- smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- smīgala Smidzenis.
- spacija Smiga - dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisku punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
- sprādzens Sprādzenis.
- Spuldzinieku purvs Spuldzenieku purvs Kalna pagastā.
- lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu.
- receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
- tīmagains Tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu.
- gredzenots Tāds, kam ir gredzeni; ar gredzeniem.
- policiklisks Tāds, kam ir vairāki cikli (frekvences); tāds, kam ir vairāki gredzeni.
- perikeratisks Tāds, kas aptver radzeni.
- acābola priekšējā kamera telpa starp radzeni, varavīksnenes priekšējo virsmu un lēcas priekšējo daļu.
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu.
- īsslēgta rotora asinhrondzinējs trīsfāžu vai vienfāzes elektrodzinējs, kam rotora tinums sastāv no atsevišķiem stieņiem, kurus rotora abos galos savieno kopā ar diviem gredzeniem, t. i., stieņus saslēdz īsi.
- Picoides tridactylus trīspirkstu dzenis.
- trīspirkstainais dzenis trīspirkstu dzenis.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- spusķiķ Uzlauzt slēdzeni.
- valdzenieks Valdzenis 1.
- sfinkterolīze Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem ar radzeni.
- smalkkārži veci koki ar smalkiem gadskārtu gredzeniem.
- smalkkārtis vecs koks (ar šauriem gadskārtu gredzeniem).
- stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus.
- grečīt Vērpt; rupji, nelīdzeni vērpt.
- Picoides medius vidējais dzenis.
- sako Vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām.
- intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī.
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzeni.