Paplašinātā meklēšana
Meklējam fizika.
Atrasts vārdos (28):
- fizika:1
- biofizika:1
- būvfizika:1
- ģeofizika:1
- agrofizika:1
- atomfizika:1
- citofizika:1
- metafizika:1
- astrofizika:1
- heliofizika:1
- hidrofizika:1
- jatrofizika:1
- kodolfizika:1
- kosmofizika:1
- metālfizika:1
- petrofizika:1
- psihofizika:1
- radiofizika:1
- siltumfizika:1
- kristālfizika:1
- tektonofizika:1
- helioģeofizika:1
- kristallfizika:1
- kristallofizika:1
- molekulārfizika:1
- agrikultūrfizika:1
- astrokodolfizika:1
- radioastrofizika:1
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- ainavu fizika
- atmosfēras fizika
- biomedicīniskā fizika
- cietvielu fizika
- jūras fizika
- ķīmiskā fizika
- klasiskā fizika
- komētu fizika
- kosmiskā starojuma fizika
- kvantu fizika
- maiņzvaigžņu fizika
- matemātiskā fizika
- miglāju fizika
- molekulārā fizika
- planētu fizika
- radiācijas fizika
- relatīvistiskā fizika
- starpzvaigžņu vides fizika
- statistiskā fizika
- zvaigžņu atmosfēru fizika
- zvaigžņu fizika
Atrasts skaidrojumos (129):
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
- molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu.
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos.
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
- CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- nezūdamības likumi fizikas likumi, saskaņā ar kuriem daži fizikāli lielumi dažādos procesos laika gaitā nemainās.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- biomedicīniskā fizika fizikas nozare, kas bioloģijā un medicīnā izmanto fizikas atziņas.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- elektronu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas.
- molekulārā fizika fizikas nozare, kas pētī vielu dažādos agregātstāvokļos, izmantojot priekšstatu par vielas mikrouzbūvi.
- Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos.
- fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem.
- ģeotermija Ģeofizikas nozare par Zemes dzīļu siltumu.
- meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
- petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
- magnetometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku.
- aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
- gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
- jūras fizika ģeofizikas nozare, kurā pēta fizikālos procesus Pasaules okeānā.
- ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- daļiņu teleskops iekārta, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo kosmisko starojumu vai neitrīno plūsmu; daļiņu reģistrācijai izmanto kodolfizikas metodes.
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem.
- jatromehānika Jatrofizika - virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem.
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
- kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
- kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne.
- kosmofiziķis Kosmofizikas speciālists.
- kristālfiziķis Kristālfizikas speciālists.
- kristallofizika Kristallfizika.
- kvantu teorija kvantu fizika.
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
- atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem.
- kvantu elektronika kvantu radiofizika.
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju.
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- fizikālisms Loģiskā pozitīvisma koncepcija, kas mēģināja izveidot visām zinātnēm vienotu valodu uz fizikas valodas pamata.
- Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija.
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu.
- metagnostika Metafizika.
- metafiziķis Metafizikas (1) piekritējs.
- metafiziķis Metafizikas (2) piekritējs.
- kvantu fizika mikropasaules objektu fizika, kurā pēta atomārās un subatomārās struktūras, to elektromagnētisko starojumu un mijiedarbību ar starojuma lauku; kvantu fizikas viens no konsekventiem formulējumiem ir kvantu mehānika.
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
- relativitātes princips nosaka, ka visās inerciālajās atskaites sistēmās vienādos nosacījumos ir spēkā vienādi fizikas likumi.
- kosmiskā starojuma fizika nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskā starojuma īpašības un izcelšanos.
- neitrīno astronomija nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskajos objektos notiekošos fizikālos procesus, kuros piedalās neitrīno, kā arī izveido kosmisko neitrīno reģistrācijas metodes.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
- interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru.
- radiointerferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu parametru mērīšanai izmanto radiointerferometru.
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
- astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru.
- astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus.
- psihofiziķis Psihofizikas zinātnieks.
- kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
- kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- radiofiziķis Radiofizikas speciālists.
- kvantu elektrodinamika relatīvistiskās kvantu fizikas daļa, kurā apskata elektronu, mionu un fotonu kustību un mijiedarbību.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
- siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
- IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics").
- IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics").
- miglāju fizika starpzvaigžņu vides fizikas nozare, kurā pēta miglāju izcelšanos, uzbūvi un tajos norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver miglāju elektromagnētiskā starojuma un magnētiskā lauka novērojumus.
- statistiskā mehānika statistiskā fizika.
- kvantu statistika statistiskās fizikas nozare, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka daļiņām, no kurām sastāv viela, spēkā ir kvantu mehānikas likumi.
- perpetuum mobile tāds, kas kustas mūžīgi; prktiski nerealizējams "mūžīgais dzinējs", kura iespējamība ir pretrunā ar fizikas pamatlikumiem.
- dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi.
- fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars.
- kvantu mehānika teorētiskās fizikas nozare, kurā pēta mikrodaļiņu (molekulu, atomu, neitronu, protonu, elektronu utt.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
- enerģijas nezūdamības likums universāls fizikas likums, pēc kura enerģija izolētā sistēmā ir konstants lielums neatkarīgi no tā, kādi procesi šajā sistēmā notiek.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- klasiskā fizika vēsturiski izveidojusies fizikas teorijas daļa, kas sevī neietver relativitātes teoriju un kvantu fiziku.
- Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas.
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^.
- Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu.
- sadalījuma funkcija viens no statistiskās fizikas pamatjēdzieniem, kas raksturo statistiskas sistēmas daļiņu sadalījumu fāžu telpā (pēc koordinātām un impulsa); kvantu statistikā tā raksturo daļiņu sadalījumu pa kvantmehāniskajiem stāvokļiem.
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā.
- jatrofizika Virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem; jatromehānika.
- ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija.
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna.
- inženierzinātnes Zinātņu nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisko problēmu risināšanai.
- zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes.
- maiņzvaigžņu fizika zzvaigžņu fizikas nozare, kurā pēta maiņzvaigžņu uzbūvi un spožuma maiņas cēloņus.
fizika citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
LTG T