Paplašinātā meklēšana
Meklējam gluži.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (24):
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- tīra Gandrīz, gluži.
- caur un cauri gluži, pavisam.
- pavisam gluži, pilnīgi; ļoti.
- tīrs gluži; pilnīgi, pavisam
- iekratens Iekritens - ne gluži pilns.
- terglis Kāds, kas mēdz iedzert, bet ne gluži piedzerties.
- izdidenis Kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira.
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
- žibu ne gluži patiess, izpušķots
- ieiekšens Ne gluži pilns.
- iekritens Ne gluži pilns.
- paradiagnoze Ne gluži precīza diagnoze.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- balts kā ābele pavisam sirms, gluži baltiem matiem.
- caurcaurēm Pilnīgi, pavisam, gluži.
- melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem).
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži (1); viscaur.
- viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži, pavisam.
- tāpatēm Tā, kā ir iespējams; ne gluži tā, ka vajadzīgs, vēlams.
- iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
gluži citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV