Paplašinātā meklēšana
Meklējam grozīties.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (59):
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- ieprāvēties Iegrozīties.
- ievērtīties Iegrozīties.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- izalauzīties Izgrozīties.
- izgumzīties Izgrozīties.
- izkruķīties Izgrozīties.
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- viņģot Locīties, grozīties, vīties.
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
- pasagrozīties Pagrozīties.
- pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
- pārsagruozīties Pārgrozīties.
- pārvennēties Pārgrozīties.
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
- patrīņāties Sagrozīties.
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties.
- olīties Velties, grozīties.
grozīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV