Paplašinātā meklēšana
Meklējam inks.
Atrasts vārdos (134):
- cinks:1
- cinks:2
- činks:1
- ginks:1
- links:2
- links:1
- pinks:1
- rinks:1
- tinks:1
- inkste:1
- brinks:1
- drinks:1
- džinks:1
- scinks:1
- slinks:1
- trinks:2
- trinks:1
- aplinks:1
- Jazinks:1
- cinksla:1
- činksla:1
- činksts:1
- dinksma:1
- ķinksis:1
- pinksēt:1
- pinksis:1
- pinksis:2
- pinkste:1
- sfinksa:1
- Sfinksa:1
- sfinkss:1
- baltinks:1
- paslinks:1
- stotinks:1
- cinkslis:1
- činkslis:1
- činkstēt:1
- činkstis:1
- džinkste:1
- džinksts:1
- pinkstēt:1
- sīrinkss:1
- žinkstēt:1
- žvinkste:1
- žvinksts:1
- bļinkstēt:1
- brinkstēt:1
- drinkstēt:1
- dvinkstēt:1
- dzinkstēt:1
- džinkstēt:1
- glinkstēt:1
- gļinkstēt:1
- iepinksēt:1
- klinkstēt:1
- klinkstēt:2
- krinkstēt:1
- kvinkstēt:1
- pinkstiņi:1
- pinkstoņa:1
- pļinkstēt:1
- stinkstēt:1
- šķinkstēt:1
- špinkstēt:1
- tvinkstēt:1
- zvinkstēt:1
- žvinkstēt:1
- bļinkstiņš:1
- činkstenis:1
- činkstināt:1
- činkstulis:1
- Dinksperlo:1
- dzinkstoņa:1
- džinkstoņa:1
- ģinkstināt:1
- izčinkstēt:1
- nočinkstēt:1
- pačinkstēt:1
- papinkstēt:1
- pinkstulis:1
- plinkstiņi:1
- sačinkstēt:1
- uzčinkstēt:1
- žvinkstoņa:1
- sketinrinks:1
- atdžinkstēt:1
- bļinkstināt:1
- cinkstēties:1
- dzinkstināt:1
- džinkstiens:1
- džinkstināt:1
- glinkstināt:1
- gļinkstināt:1
- klinkstināt:1
- nodrinkstēt:1
- nodvinkstēt:1
- nodzinkstēt:1
- nodžinkstēt:1
- noklinkstēt:1
- nokvinkstēt:1
- nostinkstēt:1
- nošpinkstēt:1
- nožvinkstēt:1
- padžinkstēt:1
- pakvinkstēt:1
- pažvinkstēt:1
- piečinkstēt:1
- pinkstulīgs:1
- pļinkstināt:1
- uzžvinkstēt:1
- žvinkstināt:1
- sketingrinks:1
- aizdžinkstēt:1
- aizžvinkstēt:1
- piedžinkstēt:1
- sketing-rinks:1
- činkstināties:1
- iečinkstēties:1
- iepinkstēties:1
- izčinkstēties:1
- izpinkstēties:1
- nočinkstēties:1
- noklinkstināt:1
- padžinkstināt:1
- pakaļčinkslis:1
- piedžinkstoņa:1
- aizčinkstēties:1
- iedzinkstēties:1
- iedžinkstēties:1
- iekvinkstēties:1
- iežvinkstēties:1
- piedzinkstināt:1
- saktosalpinkss:1
- ezofagofarinkss:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (316):
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
- aplokains Aplinks.
- pārdžindžēt Ar džinkstošu troksni pārlidot.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- veukšēt Balsī raudāt, činkstēt.
- ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
- aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- Zn Cinks (ķīm. elements).
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
- cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
- činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
- nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks.
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čīkstēt Činkstēt (1).
- pīkstēt Činkstēt (1).
- čīkstēt Činkstēt (2).
- pīkstēt Činkstēt (2).
- perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu).
- kņerkt Činkstēt, dīkt.
- nīkšēt Činkstēt, ņerkstēt, dīkt.
- didelēt Činkstēt, raudāt.
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- izgurkšēt Činkstoši, gārdzoši izteikt.
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
- Ginkgo biloba divdaivu ginks.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- dunkstēt Dūkt, džinkstēt, sanēt.
- dzindzināt Dūkt, džinkstēt, skandināt.
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
- nodzilkstēt Dzinkstoši noskanēt.
- blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties.
- šķinkstēt Džinkstēt, šķindēt.
- činkstēt Džinkstēt.
- dvinkstēt Džinkstēt.
- dzindēt Džinkstēt.
- dzindzēt Džinkstēt.
- džinkšēt Džinkstēt.
- dzinkstēt Džinkstēt.
- džinkstināt Džinkstēt.
- zvingt Džinkstēt.
- zvinkstēt Džinkstēt.
- džinkšs Džinkstiens.
- piedžinkstoņa Džinkstoša pieskaņa.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
- iedzinkstēties Iedžinkstēties.
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
- aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
- iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- izčīkstēt Izčinkstēt.
- izčīkstēties Izčinkstēties (1).
- izčīkstēties Izčinkstēties (2).
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
- Jazinoks Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jazinka ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jazinkas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jaziņas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jezinakas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- uzčinkstēt Kādu laiku činkstēt, raudāt.
- činkslis Kājas ikri; cinkslis.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
- slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks.
- kvīkšēt Kvinkstēt.
- kvīkšķēt Kvinkstēt.
- lerkša Ķērkšana, činkstēšana, raudāšana.
- laiskis Laisks, slinks.
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks.
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks.
- kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks.
- ģībulis Lēns, slinks cilvēks.
- BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks.
- lamsis Liels un slinks suns vai cilvēks.
- limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks.
- lejons Liels, slinks cilvēks.
- lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- kvinta Liesa cūka, kas aizvienam kvinkst.
- džiņ Lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai.
- džinks Lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu.
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks).
- svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
- slinks kā maiss ļoti slinks.
- slinks kā malka ļoti slinks.
- kā bluķis Ļoti slinks.
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks.
- pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt.
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- indirekts Netiešs, aplinks.
- čumete Neveikls vai slinks cilvēks.
- mīklans Neveikls, slinks un izlutināts dzīvs radījums.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- glūža Neveikls, slinks, lempis.
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
- mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
- nočīkstēt Nočinkstēt (1).
- nočīkstēt Nočinkstēt (2).
- nodzinkstēt Nodžinkstēt (1).
- nodzinkstēt Nodžinkstēt (2).
- nožvindzēt Nožvinkstēt.
- nožvingzdēt Nožvinkstēt.
- pačīkstēt Pačinkstēt (1).
- pačīkstēt Pačinkstēt (2).
- ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- laižīgs Palaidnīgs, slinks.
- džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
- dīcināt Panākt, ka kliedz, brēc, dūc, džinkst.
- ņerkšināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- ņerkšķināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- ņerkstināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
- mirlis Pavisam slinks cilvēks.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
- čiečināt Pīkstēt, činkstēt, smilkstēt.
- pinēt Pinkstēt, raudāt.
- dziņ Raksturo džinkstošu skaņu.
- īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
- burgzt Raudāt, činkstēt, pinkšķēt.
- džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns.
- pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns.
- ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
- miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
- biezis Resns, slinks cilvēks.
- buca Resns, slinks cilvēks.
- sketingrinks Rinks - laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- sketing-rinks Rinks.
- sketinrinks Rinks.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy").
- kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- sfinga Sfinksa.
- sfings Sfinksa.
- sfinkss Sfinksa.
- činkstināt Skandināt, džinkstināt.
- tinīts Skanēšana, džinkstēšana vai šņākoņa ausīs.
- stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks.
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete).
- pestis Slinks cilvēks, guļava.
- zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ.
- vilāgs Slinks cilvēks, kas lēni kustās.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- lankaris Slinks cilvēks, kas no darba vairās.
- pletka Slinks cilvēks, slaists; dzērājs.
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis.
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- blūzga Slinks cilvēks; kūtrs zirgs.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- slīmests Slinks cilvēks; slaists.
- sluņķis Slinks cilvēks; sloņķis.
- bēmūzis Slinks cilvēks.
- bēnūzis Slinks cilvēks.
- bienis Slinks cilvēks.
- garvēza Slinks cilvēks.
- gāzeklis Slinks cilvēks.
- kacāps Slinks cilvēks.
- klams Slinks cilvēks.
- klemete Slinks cilvēks.
- klemets Slinks cilvēks.
- laiskumpods Slinks cilvēks.
- skrobaste Slinks cilvēks.
- šļaumests Slinks cilvēks.
- slībeņķis Slinks cilvēks.
- sliņķis Slinks cilvēks.
- sloņķis Slinks cilvēks.
- tempis Slinks cilvēks.
- zliņa Slinks cilvēks.
- sliņķis Slinks dzīvnieks.
- izgluris Slinks kļuvis.
- svembris Slinks lempis.
- sietala slinks meitietis.
- mustis Slinks runāt, vientiesis, muļķis.
- depšelis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles.
- depsis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles.
- vilkņa Slinks strādnieks.
- šļamāns Slinks un izlaidies cilvēks; tukls radījums.
- šļaumasts Slinks un neizveicīgs.
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks.
- bemberis Slinks vai neiejāts zirgs.
- klimsts Slinks vai slims (vārgs) suns vai cilvēks.
- bambis Slinks vīrietis.
- čāpis Slinks zirgs, lēns cilvēks.
- biezādis Slinks zirgs.
- blankāns Slinks zirgs.
- limaks Slinks zirgs.
- tūceknis Slinks zirgs.
- tūcis Slinks zirgs.
- staņķis Slinks, kūtrs cilvēks; slaists.
- lontars Slinks, kūtrs cilvēks.
- stīmēka Slinks, kūtrs cilvēks.
- stīveris Slinks, kūtrs vīrs.
- trusls Slinks, kūtrs.
- ļerkša Slinks, laisks cilvēks.
- stibeņķis Slinks, laisks cilvēks.
- stoms Slinks, laisks zirgs.
- laids Slinks, laisks, kūtrs.
- blesīgs Slinks, laisks.
- blezīgs Slinks, laisks.
- klindža Slinks, lempīgs cilvēks.
- dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks.
- gauša Slinks, lēns strādātājs.
- gaušņa Slinks, lēns strādātājs.
- sutris Slinks, miegains cilvēks.
- trapans Slinks, miegains cilvēks.
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks.
- milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks.
- slabraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sladraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks.
- bimbess Slinks, neveikls cilvēks.
- ļamāks Slinks, neveikls cilvēks.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists.
- sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slene Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
- izlaidīgs Slinks, nevīžīgs.
- ļengāns Slinks, noguris cilvēks.
- lurģis Slinks, noguris cilvēks.
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- sluņķīgs Slinks, tūļīgs; sloņķīgs.
- teļīgs Slinks, tūļīgs; tāds, kas visu dara kā negribot, nespējot.
- sloņķīgs Slinks, tūļīgs.
- beļaga Slinks.
- tiņģens Slinks.
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
- tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs.
- atžvīkstēt Šalcot, džinkstot atlidot.
- zvinkšēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs).
- zvinkšķēt Šalkt, džvinkstēt (ausīs).
- netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs.
- izlutināts Tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs.
- nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
- gūra Tūļīgs, slinks darbinieks.
- dvingt Tvīkt, džinkstēt.
- žļedzēns Vārgs, gļēvs, slinks cilvēks.
- zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- žvingstēt Žvinkstēt.
- aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa inks.