Paplašinātā meklēšana

Meklējam jal.

Atrasts vārdos (73):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (130):

Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā.
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā.
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski.
Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā.
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā.
kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai.
Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m.
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā.
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
dējals Dējala.
dējelis Dējala.
dējolis Dējala.
Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā.
platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma.
Bos gaurus frontalis gajals.
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu.
jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
jale Jel; jal.
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā.
Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas.
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m.
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte.
Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
jalapeno Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo).
halapenjo Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo).
Rosa cinnamomea maija rozes "Rosa majalis" nosaukuma sinonīms.
Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa").
malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi.
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to.
Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos.
zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai.
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis").
Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
Āīzola pilsēta Indijas austrumu daļā (_Āīzawl_; hindi: आइज़ोल, _Āizol_, bengāļu: আইজল, _Āijal_), Mizorāmas štata administratīvais centrs, 293400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā.
Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē.
Elporvenira Pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.).
Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā.
Pukaljpa Pilsēta Peru, Ukajali reģiona administratīvais centrs, osta Ukajali kreisajā krastā, 204800 iedzīvotāju (2007. g.).
Orta Pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā.
Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m.
rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām.
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu.
Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m.
Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m.
Akā Toijala, pilsēta Somijā, tās nosaukums zviedru valodā.
Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera.
Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka.
Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.

jal citās vārdnīcās:

MEV

jal