Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaitināt.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (108):
- aizgabīt Aizkaitināt.
- aizkaitināti Aizkaitināts.
- aizjemt Aiztikt, kaitināt.
- lazināt Aprunāt, kaitināt.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
- ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- ieerrināt Iekaitināt.
- ieērsināt Iekaitināt.
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
- raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību
- mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
- izjodināt Izkaitināt, izķircināt.
- izersināties Izkaitināties.
- uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt
- irzināt Kairināt, kaitināt.
- pīcināt kaitināt
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē
- bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
- bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
- apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
- pakarināt Ķircināt, kaitināt kādu.
- cīcīties Ķircināt, kaitināt, apcelt.
- ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
- čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kalenēt Ķircināt, kaitināt.
- karsināt Ķircināt, kaitināt.
- ķērināt Ķircināt, kaitināt.
- tītināt Ķircināt, kaitināt.
- uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
- kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
- ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
- pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
- pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
- pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
- uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
- nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
- noērsināt Nokaitināt.
- nokaitīt Nokaitināt.
- piebesīt Nokaitināt.
- zadināties Ņemties, spēlēties, puišus kaitināt.
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- paērsināt Pakaitināt (suni).
- paņariāt Pakaitināt (suni).
- paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
- padīdināt Pakaitināt.
- papiģināt Pakaitināt.
- pašempēt Pakaitināt.
- pašutināt Pakaitināt.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
- aizkaitinātība Rezultāts --> aizkaitināt.
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts
- aizdot dūšu sakaitināt
- sanīdināt sakaitināt
- saērsināt Sakaitināt (suni).
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
- apniknot Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
- iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
- sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
- iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt
- sadražnīt Sakaitināt.
- sakuldurēt Sakaitināt.
- uzerrināt Sakaitināt.
- iezadināt Sākt kaitināt.
- dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
- saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
- tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
- sakarināt Stipri kaitināt, sadusmot.
- izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
- izķircināties Stipri ķircināties, koķetēt, kaitināt.
- apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
- čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
- tribulēt Traucēt; kaitināt.
- aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
- sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
- ērsināties Vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku.
- ērcināties Vairākkārt kaitināt; ķircināties.
- iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1).
- kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
- knapoties Vienam otru kaitināt.
kaitināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV