Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalm..
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (76):
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
- Kalmia polifolia daudzlapu kalmija.
- kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora").
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
- Acorus gramineus graudzāļu kalme.
- škalbi kalmes.
- skaļbis kalmes.
- Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija.
- šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia").
- platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia").
- daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia").
- smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
- graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus").
- Ommastrephes sloanei pacificus Klusā okeāna kalmārs.
- dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi").
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- skalbis parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kallas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalma Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalva Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalve Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalves Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- karele Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalps Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus").
- Kalmia latifolia platlapu kalmija.
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā.
- zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme.
- skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks.
- škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus").
- parastā kalme smaržīgā kalme.
- Acorus calamus smaržīgā kalme.
- Kalmia angustifolia šaurlapu kalmija.
- kolmains Tāds, kur ir kalmes.
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
- kolmājs Vieta, kur aug kalmes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kalm..