Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaut kas.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (244):
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš.
- aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs
- humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
- kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts
- knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
- grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
- lemšana iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana
- izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
- īstenojums izpilde; tas, kā kaut kas ir īstenots, realizēts
- aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts.
- brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā.
- brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā.
- kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju
- kaslab Kāds, kaut kur, kaut kas.
- kaslaba Kāds, kaut kur, kaut kas.
- kaslaban Kāds, kaut kur, kaut kas.
- lēmējs kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
- modus Kārta, veids, kā kaut kas pastāv vai notiek.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- virulis Kausējums; kaut kas ciets.
- rangalis kaut kas apaļš
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis)
- Ķīnas ābece kaut kas grūti saprotams
- kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
- dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
- debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants)
- mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai
- ruņķis kaut kas īss un resns
- debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme
- bombīgs kaut kas labs, stilīgs
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
- milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata
- Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams
- hevaks kaut kas ļoti labs
- medus pods kaut kas ļoti labs, iekārojams
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama
- smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst
- šķerbala kaut kas ne pilnīgi atplīsis
- čubars kaut kas nederīgs, nevajadzīgs
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts
- dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai
- balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs
- silti brīnumi kaut kas neredzēts vai negaidīts
- je ne sais quoi kaut kas nesaprotams, neizskaidrojams
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs
- pimslis kaut kas nevērtīgs
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
- dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams
- sūra kaut kas rūgts, sūrs
- sūre kaut kas rūgts, sūrs
- ļeka puka kaut kas sapuvis
- riteklis kaut kas saritināts
- savaļņi kaut kas savelts
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm
- smidzis kaut kas sīks
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts
- mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs
- anatēma kaut kas tāds, no kā vairās vai ko nolād
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem)
- puzne kaut kas trūdošs, pūstošs
- šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu)
- feiks kaut kas viltots, neīsts
- rempelis kaut kas, kas ir nelīdzens
- kas nekas kaut kas.
- kauč kas kaut kas.
- vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros.
- lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā.
- blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts.
- paizums liels pūlis, kaut kas liels, kaudze
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms
- jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
- muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts.
- mirāža mānīgs redzējums, kaut kas šķietams, rēgains
- mēzekls Mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs.
- piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs.
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- lemšana mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā
- pūznis mēslu kaudze; kaut kas trūdošs
- pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
- sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
- vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos.
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs
- lavīna norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkā
- determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
- ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti
- skundiņš pārmetums, pārdzīvojums, ka kaut kas nav kārtībā
- ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta.
- post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta.
- ante factum pirms kaut kas noticis
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas
- tineklis Sainis, kaut kas ietīts.
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
- maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos
- kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
- kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
- dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam
- smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
- būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā
- kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu
- zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
- deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
- norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs
- pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards
- nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt)
- spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu
- aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
- filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas
- dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos
- nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams
- nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
- sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
- raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu
- šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu
- lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
- nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
- galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos
- aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis
- mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
- nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
- golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
- lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
- norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
- cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
- šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
- zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kas kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams
- neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
- atjaunojums stāvoklis, kad kaut kas pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis tiek no jauna aktualizēts, atgriezts iepriekšējā veidolā
- želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- knibiķis Tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina.
- karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
- īstenotājs tas, kurš panāk, lai kaut kas kļūst par īstenību; realizētājs; izpildītājs
- izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs.
- tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
- pūga Vēja brāziens; brāzmains vējš; kaut kas spējš.
- pieļipa vērpjot vai pinot kaut kas pielipis, pieķēries
- žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
- sakrautne Vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve.
- darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
- nogāztava Vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve.
- uzglabātuve Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts.
- klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
- darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaut kas.