Paplašinātā meklēšana
Meklējam klausīgs.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (66):
- griezīgs Grozāms, paklausīgs.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis.
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
- ulliņš Nepaklausīgs zēns.
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
- neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
- artīgs Paklausīgs.
- atkurtīgs Paklausīgs.
- klausīgs Paklausīgs.
- vērselīgs Paklausīgs.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
- mīksts Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
klausīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV