Paplašinātā meklēšana
Meklējam kokvilna.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (215):
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
- organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts.
- puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem.
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- čortakaza Biezs kokvilnas audums.
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
- kutils Blīva kokvilnas drāna.
- damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
- kretons Blīvs, stingrs kokvilnas (kaņepāju un linu) audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
- brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
- buks Buka audekls - kokvilnas audums.
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
- nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
- pusvilna Dzija, kas savērpta kopā no vilnas un kokvilnas.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas.
- džīnas Džinsi - stipras kokvilnas bikses; audeklenes; džinsas.
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
- bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
- kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns.
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- fildekoss Groda kokvilnas dzija ar zīda spīdumu; to izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
- linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
- T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- bomela Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomele Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomēlis Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomels Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomeļš Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- demikotons Izturīgs atlaspinuma kokvilnas audums.
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
- Gossypium arboreum kokveida kokvilna.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- perkaļs kokvilnas audums.
- kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum").
- smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense").
- lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum").
- parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum").
- jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas.
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
- diegu zeķes kokvilnas zeķes.
- lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
- rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai.
- cretonne Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums.
- kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
- Gossypium herbaceum lakstainā kokvilna.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- tekstilvielas Lini, kokvilna, kaņepes.
- stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
- kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
- tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
- etamīns Ļoti plāns kokvilnas audums.
- mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
- džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
- flanelets Mīksts kokvilnas audums ar vieglu uzkārsumu.
- finets Mīksts kokvilnas audums.
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- flanelis mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums
- baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
- kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
- muslīns Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums.
- īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
- diedziņu drēbe no linu un kokvilnas diegiem austs audums.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- lupatu pusmasa no tekstilrūpniecības (linu vai kokvilnas) atkritumiem vai lietotām tekstilijām (vecdrānām) iegūtas šķiedrvielas lielas koncentrācijas suspensija ūdenī.
- diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
- kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija.
- iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
- merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
- kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru.
- Gossypium hirsutum parastā kokvilna.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- marle Plāns kokvilnas audums ar retiem audiem un šķēriem.
- katūns Plāns kokvilnas audums.
- maija Plāns kokvilnas audums.
- prinelis Plāns, blīvs kokvilnas audums, no kura izgatavo apavus.
- pergamenta audums plāns, gluds kokvilnas audums, kas apstrādāts ar sērskābi.
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām.
- slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma.
- plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
- bisinoze Pneimokonioze no kokvilnas putekļu ieelpošanas.
- lintermašīna Pūku atdalītājs, mašīna pūku atdalīšanai no kokvilnas sēklām.
- pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas.
- pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas.
- diegaine Puslinu un pusvilnas audums, kam kokvilnas diedziņu meti vai audi.
- barhents Pusraupjš kokvilnas audekls ar linu metiem.
- čerkass pusvilnas audums (velki - linu vai kokvilnas, audi - vilnas)
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
- linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem.
- pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
- tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
- tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
- kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs.
- tobralko Samērā biezs kokvilnas audums.
- velverets Samtam līdzīgs kokvilnas (arī ar citas šķiedras piejaukumu) audums.
- velvets Samtam līdzīgs kokvilnas audums, kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- sprancene Sarkans kokvilnas galvas lakats.
- laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
- karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija.
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
- kreps sīkgrubuļains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- repss Sīki rievots, blīvs vilnas, kokvilnas vai zīda audums.
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
- azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
- gurgurans Smags indiešu zīda audums; arī raibs kokvilnas audums.
- kordss Smags kokvilnas audekls, līdzīgs menčestram.
- ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
- zamšāda smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
- zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- makobatists Smalkākie un blīvākie batista audumi no mako kokvilnas.
- krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
- žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
- tobralka Smalks kokvilnas audums, ko ražoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
- nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls.
- perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
- napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
- batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
- petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
- gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna.
- haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
- tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
- Gossypium barbadense smalkšķiedras kokvilna.
- kumačs Spilgti sarkans vai raibs kokvilnas audums.
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
- šķiedrveida pildvielas stikls, kokvilna, organiskās šķiedras, bora, oglekļa u. c. šķiedras.
- mančestris Stipra samtveida kokvilnas drāna.
- jeniņas Stipras kokvilnas bikses.
- korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
- marlijs Stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle.
- krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums.
- satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
- šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni.
- miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai.
- baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
- sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna.
- T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma.
- bomelinis Tāds, kas ir darināts no kokvilnas diedziņiem (par audumu, adījumu).
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- ķemmašīna Tekstilrūpniecībā mašīna vilnas un kokvilnas šķiedru ķemmēšanai smalku un vienmērīgu dziju izgatavošanai.
- safari tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums; safari stils.
- grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
- kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
- rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
- sariks Turbānu audums no kokvilnas, labākās šķirnes puszīda.
- pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas.
- tvists Vairāku kārtu kokvilnas dzija; arī šādas dzijas audums.
- "chinos" bikses viegla un mīksta kokvilnas auduma bikses.
- marlija Viegla, visai reta kokvilnas vai linu drēbe, ko izmanto ievainojumu apsējumiem u. c.; marle.
- kašmirs Viegls vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums.
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
- tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
- šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
- kazmieris Vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums; kašmirs.
- sledings visvienkāršākā kokvilnas novākšanas mašīna.
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
kokvilna citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV