Paplašinātā meklēšana

Meklējam kone.

Atrasts vārdos (32):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (121):

Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē.
Ohusa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åhus_), Skones lēnē.
Ostorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åstorp_), Skones lēnē.
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē.
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē.
Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē.
Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē.
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē.
Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē.
Erkeljunga apdzīvota vieta Zviedrijā (_Örkelljunga_), Skones lēnē.
Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē.
Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē.
Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē.
Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē.
Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē.
Bunias orientalis austrumu dižpērkone.
Erysimum durum cietā pērkonene.
Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
bunias Dižpērkones.
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Ivešens ezers Zviedrijā, Skones lēnē.
Sempervivum fauconnetti Falkoneti saulrietenis.
gekkonidae Gekoneņi.
Erysimum repandum jomotā pērkonene.
Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē.
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus.
dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā.
Erysimum hieracifolium mauraglapu pērkonene.
Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji.
pērkonieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pērkone" iedzīvotāji.
pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides").
Erysimum cheranthoides parastā pērkonene.
erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūnis pērkone ("Raphanus").
pērkūns pērkone ("Raphanus").
svērve Pērkone ("Raphanus").
Raphanus raphanistrum pērkone.
Perkunenhof Pērkone.
pērkaunenes Pērkonenes ("Erysimum").
pērkaunes Pērkonenes ("Erysimum").
pērkone Pērkonenes ("Erysimum").
pērkoņi Pērkonenes ("Erysimum").
pērkons Pērkonenes ("Erysimum").
svējres Pērkonenes ("Erysimum").
svēres Pērkonenes ("Erysimum").
erysimum Pērkonenes.
parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona.
skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum").
pārkoni Pērkones ("Raphanus").
pērkoņi Pērkones ("Raphanus").
Dienvidu kanāls Pērkones kanāls Liepājā.
Pērkone Pērkones kanāls Liepājā.
Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
raphanus Pērkones.
Engelholma pilsēta Zviedrijā (_Ängelholm_), Skones lēnē, 42100 iedzīvotāju (2017. g.).
Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.).
Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
Skanera Pilsēta Zviedrijā ("Skanör"), Skones lēnē, 6940 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
Hēganosa Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.).
Eslēva Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.).
Falsterbu Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.).
Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.).
Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.).
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos.
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.).
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.).
Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē.
Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls.
pelēkā pērkonene skrajā pērkonene.
Erysimum diffusum skrajā pērkonene.
erizimozīds Skrajās jeb pelēkās pērkonenes glikozīds.
Erysimum canescens skrajās pērkonenes "Erysimum diffusum" nosaukuma sinonīms.
pērkoņains Tāds, kur ir nezāles - pērkones.
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī.
konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos.
Sandhammarens zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidaustrumos.
Smigehuks zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidrietumu daļā.
Genetta genetta ziemeļu koneta.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kone.