Paplašinātā meklēšana
Meklējam kopība.
Atrasts vārdos (45):
- kopība:1
- kopība:2
- skopība:1
- aitkopība:1
- augkopība:1
- biškopība:1
- cūkkopība:1
- govkopība:1
- kazkopība:1
- linkopība:1
- lopkopība:1
- mājkopība:1
- mežkopība:1
- piekopība:1
- pīļkopība:1
- puķkopība:1
- rīskopība:1
- rožkopība:1
- suņkopība:1
- vīnkopība:1
- zemkopība:1
- zīdkopība:1
- zivkopība:1
- zoskopība:1
- zoškopība:1
- apkopības:1
- augļkopība:1
- dārzkopība:1
- laukkopība:1
- pļavkopība:1
- putnkopība:1
- sakņkopība:1
- sēklkopība:1
- truškopība:1
- vienkopība:1
- vistkopība:1
- zirgkopība:1
- zvērkopība:1
- briežkopība:1
- graudkopība:1
- dārzeņkopība:1
- kamieļkopība:1
- likteņkopība:1
- dzīvniekkopība:1
- apūdeņojumzemkopība:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (208):
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija.
- vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
- sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
- dravniecība Biškopība.
- dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
- drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- kā saaudzis cieši vienots, saistīts; lielā kopības izjūtā, saskaņā.
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
- kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
- aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
- augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
- biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
- briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
- cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
- dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
- dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
- laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
- linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
- lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
- mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
- pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
- pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
- puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
- putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
- rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
- rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
- sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
- sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
- suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
- truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
- vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
- vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
- zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
- zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
- zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
- zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
- zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
- zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
- sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi.
- cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
- dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
- dārzniecība Dārzkopība.
- hortoloģija Dārzkopība.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
- dārzniecība Dārzkopības uzņēmums.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
- lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- agrikultūrfizika Fizika, piemērota zemkopībai.
- fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās.
- magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība.
- Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs.
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība.
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
- pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
- civitas Komūna, kā pilsoņu kopība, arī tauta, tās nometne un vēlāk pati pilsonības tiesība.
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā.
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- corpus Ķermenis, kopība, krājums.
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība.
- LTB Latvijas Truškopības biedrība.
- sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
- agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- fonda manta lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu.
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
- summārijs Lietu, faktu kopība, kas pieder pie kā vesela.
- likteņkopība Likteņu (2) kopība.
- linaudzēšana Linkopība.
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids.
- zootehnija Lopkopība, šaurākā nozīmē, mājlopu audzēšanas mācība.
- lopturība Lopkopība.
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
- kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana.
- zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
- kamieļkopība Lopkopības nozare, kurā nodarbojas ar kamieļu audzēšanu un izmantošanu.
- piena pārraugs lopkopības pārraugs.
- lopsaimniecība Lopkopības saimniecība.
- lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
- zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
- estansija Lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū.
- ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
- neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām.
- Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
- tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
- Ašikaga Pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs.
- pīļkopība Pīļu audzēšana gaļas un olu iegūšanai; attiecīgā putnkopības nozare.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- Rongo Polinēziešu dievu panteonā - pērkona, lietus un ūdens straumju dievs, arī zemkopības dievība.
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- putnu apgrozības koeficients putnkopības saimniecības darbības rādītājs, kas ir atkarīgs no ganāmpulkā ieskaitāmo jaunputnu skaita un no gada sākumā un beigās esošā vidējā putnu skaita.
- paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
- RBA Republikāniskā biškopības apvienība.
- selcis Rinda, pulks, kopība.
- fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
- sobarība Saderība, kopība.
- fragmentarizācija Sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās; fragmentizācija.
- ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
- nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
- atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma.
- nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
- mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība.
- Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
- diasfaze Teoloģisks jēdziens, kas izteic kristīgas ticības atstatumu, distanci no nekristīgiem pretī t. s. sintēzei (ticības un kultūras kopībai).
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
- Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
- Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
- bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- Konss Viens no senākajiem romiešu zemes un zemkopības dieviem.
- vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai; attiecīgā dārzkopības nozare.
- vītikultūra Vīnogu audzēšana, vīnkopība.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures.
- Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
- apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
- agrikulture Zemkopība.
- zemturība Zemkopība.
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
- ZM Zemkopības ministrija.
- Skābbarības tornis Zemkopības ministrijas augstceltne Rīgā.
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
- Pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
- lauksaimniecības produkti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti.
- Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
- mežzinātne zinātne, kas pētī meža uzbūvi un tā funkcionēšanu, kā arī ietver visas mežkopības nozares.
- equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība.
- Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā.
- kinoloģija zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu; mācība par suņiem un suņkopības teorētiskais pamats.
- zoškopība Zoskopība.
- zoskopība Zosu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā putnkopības nozare.
- sprostu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki pa vienam vai nelielām grupām tiek turēti sprostos.
- salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas.
- pussavvaļas zvērkopība zvērkopības veids, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki tiek turēti sprostos, realizēšanai paredzētie dzīvnieki – ierobežotā teritorijā savvaļā.
kopība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV