Paplašinātā meklēšana
Meklējam kvazi.
Atrasts vārdos (26):
- kvazi:1
- kvazi-:1
- kvazimodo:1
- kvazinauda:1
- kvazidaļina:1
- kvazioptika:1
- kvazirēders:1
- kvaziimpulss:1
- kvazilībisms:1
- kvazilineārs:1
- kvazimorfēma:1
- kvazipolisms:1
- kvazielastība:1
- kvazifelonija:1
- kvazikursisms:1
- kvaziparonīmi:1
- kvazisinonīmi:1
- kvazislāvisms:1
- kvazistatisks:1
- kvazizvaigzne:1
- kvazielastisks:1
- kvaziģermānisms:1
- kvazilietuvisms:1
- kvaziperiodisks:1
- kvazistacionārs:1
- kvazinepieciešamība:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (17):
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...)
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās)
- korelators Ierīce (visbiežāk specializēts elektroniskais skaitļotājs) automātiskai stacionāru vai tiem pielīdzinātu (kvazistacionāru) gadījumprocesu savstarpējās korelācijas vai autokorelācijas funkcijas aprēķināšanai.
- elektroni cietvielā kvantu stāvokļi – kvazidaļiņas, kas daļēji aizpilda cietvielas elektronu enerģētisko zonu
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- plazmons kvazidaļiņa, kas apraksta elektronu svārstības ap joniem plazmā
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- kvaziimpulss Vektoriāls lielums, kas raksturo kvazidaļinas stāvokli periodiskā kristāliskā režģa laukā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kvazi.