Paplašinātā meklēšana

Meklējam līte.

Atrasts vārdos (462):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1012):

ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
dzirnums Acs zīlīte.
pupilla Acs zīlīte.
zirnulis Acs zīlīte.
zirnums Acs zīlīte.
raudiņš Acu zīlīte.
redzūklītis Acu zīlīte.
seka Acu zīlīte.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte.
Aster alpinus Alpu miķelīte.
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
Circaea alpina Alpu raganzālīte.
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
alpenes Alpu vijolītes.
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
apakle Apkaklīte.
krēdziņa Apkaklīte.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
Sanguisorba officinalis ārstniecības brūnvālīte.
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
Matricaria recutita ārstniecības kumelīte.
kumeliņš Ārstniecības kumelīte.
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
Anisus vortex asā ūdensspolīte.
Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte.
Paramecium caudatum astainā tupelīte.
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce.
kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai.
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
Viola elatior augstā vijolīte.
Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
ramoļi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
ramuliņi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
čaucīte Aušanai satīta spolīte.
Luzula pallescens bālganā zemzālīte.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes.
publons ballīte, viesības.
disene Ballīte.
plēsiens Ballīte.
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
Panurus biarmicus bārdzīlīte jeb bārdas zīlīte.
Luzula luzuloides birztalu zemzālīte.
Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms.
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
Parus lugubris blāvā zīlīte.
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Viola mirabilis brīnumainā vijolīte.
Discus ruderatus brūnā rievspolīte.
sanguisorba Brūnvālītes.
leptobryum Bumbiervācelītes.
roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo".
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte.
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte.
cekulzīle Cekulainā zīlīte.
cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
ophioglossum Čūskmēlītes.
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
Geoglossum ophioglossoides čūsku zemesmēlīte.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
dailonīte Dailulīte.
barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
Luzula multiflora daudzziedu zemzālīte.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
Aquilegia caerulea debeszilā ozolīte.
rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai.
celītiņa Dem. --> celīte.
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā.
verpele Diegspolīte, saivīte.
čauce Diegu spolīte šujmašīnā.
Pedicularis sceptrum-carolinum dižā jāņeglīte.
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte.
krapata Drusciņa, pilīte.
kraps Drusciņa, pilīte.
Planorbis planorbis dūkstāja ūdensspolīte.
Viola uliginosa dūkstu vijolīte.
Viola stagnina dumbrāja vijolīte.
Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms.
slīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Slītere" iedzīvotāji.
šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji.
Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens.
zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
Parus flavipectus dzeltenkrūšu zīlīte.
Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus").
labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
ķauze Dzijas spolīte atspolē.
saivīte dzijas spolīte, no kuras aužot izveido audus.
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga.
Dianthus deltoides dzirkstelīte.
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
Parus songarus eglāju jeb Džungārijas zīlīte.
Džungārijas zīlīte eglāju zīlīte.
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai.
stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers.
eglītes Eglīte.
jaglīte Eglīte.
didereinis Eglītes veida trideksnis.
Remiz pendulinus Eirāzijas somzīlīte jeb somzīlīte.
somzīlīte Eirāzijas somzīlīte.
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
apkubeklis Ērkšķis, dzelonis; sprādzes mēlīte.
Planorbis varinatus ezera ūdensspolīte.
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers.
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers.
frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes.
Plagiothecium laetum gaišā šķībvācelīte.
Parus cyanus gaišzilā zīlīte.
līts Gāle, ledus gabals; līte.
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
trematodon Garkaklītes.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte.
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms.
Anisus laevis gludā ūdensspolīte.
goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms.
erodium Grābeklītes.
vārneļi Grābeklītes.
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte).
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Brachythecium glareosum grants īsvācelīte.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
gyroweisia Gredzenvācelītes.
Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte.
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums.
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
pupillometrs Ierīce zīlītes diametra noteikšanai.
oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
svipastis Iesauka zīlītei.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
koreometrs Instruments zīlītes mērīšanai.
pupillogrāfs Instruments, ar ko noteic acs zīlītes reakciju.
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte).
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
Weissia brachycarpa īsvācelītes veisija.
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
brukstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
brūkstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
brukstuli Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
brukstuļi Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
begans Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
begona Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
begonis Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
begons Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
begune Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
beguns Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints.
pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis").
purveglītes Jāņeglītes.
Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte.
Aster novae-angliane Jaunanglijas miķelīte.
Aster novi-belgii Jaunbeļģijas miķelīte.
jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants.
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
Aster tripolium jūrmalas miķelīte.
Viola littoralis jūrmalas vijolīte.
nobīle Kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem).
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
Herniaria gabra kailā trūkumzālīte.
gotiņa Kalmes ziedvālīte.
Erithacus pectoralis kalnu rubīnrīklīte.
Viola montana kalnu vijolīte.
Parus rufonuchalis kalnu zīlīte.
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte.
kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
Anthoscopus minutus Kapzemes somzīlīte.
oncophorus Kārpvācelītes.
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte.
seta Kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte.
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte.
tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
panars Kulīte, auzu tarba.
kulēna Kulīte.
kulītiņa Kulīte.
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
kumeline Kumelīte.
kumelīns Kumelīte.
kumelītes Kumelīte.
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
kumele Kumelītes ("Matricaria").
kumelene Kumelītes ("Matricaria").
kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
kumelis Kumelītes ("Matricaria").
kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
romulene Kumelītes ("Matricaria").
romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
kumeles Kumelītes.
matricaria Kumelītes.
pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā).
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
braģis Kūts silīte.
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga.
Viola labradorica Labradoras vijolīte.
Typha laxmanii Laksmaņa vilkvālīte.
Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte.
Luzula campestris lauka zemzālīte.
Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms.
bička Lēta ballīte.
Velna ceplis Lielā Ellīte Liepas pagastā
Velna krāsns Lielā Ellīte Liepas pagastā.
Vella ala Lielā Ellīte Liepas pagastā.
Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā.
Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā.
Circaea lutetiana lielā raganzālīte.
Planorbis corneus lielā ūdensspolīte.
speķzīle Lielā zīlīte; tauku zīlīte.
Parus major lielā zīlīte.
tauku zīlīte lielā zīlīte.
taukzīlīte Lielā zīlīte.
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte.
kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem).
Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte.
ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
Anisus spirorbis lūpainā ūdensspolīte.
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
Phoxinus phoxinus mailīte.
ķipars Mailīte.
maiglīte Mailīte.
maile Mailīte.
mailene Mailīte.
mailīna Mailīte.
mailis Mailīte.
mailītis Mailīte.
taims Mailīte.
Erodium x variable mainīgā grābeklīte.
kuluška Maisiņš; kulīte.
koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana.
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta).
māma Māmiņa, māmulīte.
māmoliņa Māmulīte.
māmuniņa Māmulīte.
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
cūku kumelīte maura kumelīte.
Matricaria discoidea maura kumelīte.
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms.
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides").
tulliņa Maza caurulīte.
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
Typha minima mazā vilkvālīte.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte.
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms.
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais.
makainīte Mazulīte.
makanīte Mazulīte.
sīkolīte Mazulīte.
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa.
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
ligula Mēlīte - lapas orgāns dažiem augiem.
ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm.
Tortula lingulata mēlītes vijzobe.
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
Catoscopium nigritum melnējošā sīkvācelīte.
punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus").
Parus atricapillus melngalvas zīlīte.
Parus bokharensis melnpelēkā zīlīte.
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
Pedicularis sylvatica meža jāņeglīte.
Plagiothecium nemorale meža šķībvācelīte.
Viola reichenbachiana meža vijolīte.
Luzula sylvatica meža zemzālīte.
Parus ater meža zīlīte.
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte.
spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes paplašinātājmuskuļa spazma.
paralītiski spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes sašaurinātājmuskuļa atslābums un paplašinātājmuskuļa spazma.
hymenostylium Mietvācelītes.
mikrocaurulīte Mikrocaurulītes.
miķiļnīca Miķelīte ("Aster tripolium").
asterene Miķelīte ("Aster").
ziemastere Miķelīte ("Aster").
miķelnīca Miķelīte.
miķelīši Miķelītes.
Brachythecium mildeanum Mildes īsvācelīte.
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
paralītiskā mioze mioze kā zīlītes paplašinātājmuskuļa paralīzes sekas.
spastiskā mioze mioze kā zīlītes sašaurinātājmuskuļa kontrakcijas sekas.
vecuma mioze mioze, kuras cēlonis ir saistaudu savairošanās un hialinizācija zīlītes sašaurinātājmuskulī.
segmentina nitida mirdzošā ūdensspolīte.
metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija.
Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka.
Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka.
Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
akomodācijas iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz akomodāciju.
reflektoriskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz gaismu vai ādas kairinājumu.
pilnīga iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz jebkuru kairinājumu.
simpātiskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz otras acs apgaismošanu vai ādas kairinājumu.
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
vaiglis Neglītenis, riebeklis.
neglītelis Neglītenis.
neglītēns Neglītenis.
nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
Brachythecium salebrosum nelīdzenā īsvācelīte.
flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
prīpenīte Neliela caurulīte.
piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
Plagiothecium latebricola nemanāmā šķībvācelīte.
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
mikrokorija Nenormāli mazas zīlītes.
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora").
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
tīruma suņkumelīte nesmaržīgā suņkumelīte.
Tripleurospermum perforatum nesmaržīgā suņkumelīte.
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms.
strelles Nīšu sienamās stellītes.
stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
skuolis nīšu stellītes.
pļērpis No alkšņa gatavota stabulīte.
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
mežmateriāli No kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli.
homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
ņiedra No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
ņiedre No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
spīdzene No salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte.
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte.
Brachythecium albicans noras īsvācelīte.
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām.
Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte.
alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte.
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra.
izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē.
otainīte Otrdienā dzimusi telīte.
aklenīte Ozolīte ("Aquilegia").
ozoliņš Ozolīte ("Aquilegia").
ozolītes Ozolīte.
aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints.
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
Viola collina pakalnu vijolīte.
chrysosplenium Pakrēslītes.
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
ilze Papirosa čaulīte.
stiebrs Papirosu čaulīte.
ģilzes Papirosu čaulītes.
hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā.
Leptobryum pyriforme parastā bumbiervācelīte.
Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte.
Brachythecium curtum parastā īsvācelīte.
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
Aquilegia vulgaris parastā ozolīte.
Entosthodon fascicularis parastā stāvvācelīte.
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms.
ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
pasiģelka pasēdēšana ar draugiem; ballīte.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
ģilzes Patronu čaulītes.
Ricciocarpus natans peldošā ričijvācelīte.
Parus montanus pelēkā zīlīte.
pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
piltiņa Pelīte.
Isothecium myosuroides peļastu vienādvācelīte.
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
krellīte Pērlīte.
eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti.
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte.
Erodium guttatum plankumainā grābeklīte.
iridocistektomija Plastiska zīlītes operācija, ja tā aizaugusi pēc traumas vai kataraktas operācijas.
brukstaliens Plašāks laukums skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
Typha latifolia platlapu vilkvālīte.
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
lingulektomija Plaušu mēlītes izgriešana.
pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris").
puregles Pļaveglītes, purvāju pļaveglītes.
neīstā polikorija polikorija, kad varavīksnenē ir vairākas zīlītes acī, kurām katrai ir savs sfinkters.
metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
Retinella nitidula prāvā gludspolīte.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
butelīte Pudelīte.
Viola hirta pūkainā vijolīte.
Luzula pilosa pūkainā zemzālīte.
Anthoceros punctatus punktainā ragvācelīte.
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
Pedicularis palustris purva jāņeglīte ar 2 pasugām.
Pedicularis palustris subsp. opsiantha purva jāņeglītes pasuga.
Pedicularis palustris subsp. palustris purva jāņeglītes pasuga.
Aulacomnium palustre purva krokvācelīte.
ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris").
Hottonia palustris purva sermulīte.
Viola palustris purva vijolīte.
Parus palustris purva zīlīte.
purveglīte Purvāju pļaveglīte.
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
Kaufmaņa jāņeglīte pušķainā jāņeglīte.
Pedicularis kaufmannii pušķainā jeb Kaufmaņa jāņeglīte.
Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums.
Viola cornuta ragainā vijolīte.
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
circaea Raganzālītes.
Parus varius raibā zīlīte.
gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes.
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu.
raudziņš redzoklis, acs zīlīte.
melnums Redzoklis, acs zīlīte.
rauda Redzoklis, acs zīlīte.
rauds Redzoklis, acs zīlīte.
raudzītis Redzoklis, acs zīlīte.
raugs Redzoklis, acs zīlīte.
Erodium reichardii Reiharda grābeklīte.
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
ricciocarpus Ričijvācelītes.
krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
Bryum turbinatum ripvācelītes samtīte.
Viola riviniana Rivina vijolīte.
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka.
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte.
saulīšnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji.
saulītnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji.
Brachythecium velutinum samtainā īsvācelīte.
tusene Sarīkojums, ballīte, saviesīgs pasākums.
tusiņš Sarīkojums, ballīte.
tusis Sarīkojums, ballīte.
tusīte Sarīkojums, ballīte.
tusons Sarīkojums, ballīte.
tusovka Sarīkojums, ballīte.
tuss Sarīkojums, ballīte.
tussiņš Sarīkojums, ballīte.
tusonis Sarīkojums, viesības, ballīte.
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
Erithacus rubecula sarkanrīklīte jeb rietumu sarkanrīklīte.
erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī.
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka.
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus.
hottonia Sermulītes.
pelītieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Pelītes" iedzīvotāji.
elatine Sīkeglītes.
microglosuum Sīkmēlītes.
pūpiņš sīks vates gabaliņš, ko izmanto kā eglītes rotājumu.
Plagiothecium dentculatum sīkzobu šķībvācelīte.
Aster cordifolius sirdslapu miķelīte.
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
bembidion Skrejvabolītes.
SNP Slīteres nacionālais parks.
Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
kajaks Smailīte.
pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte.
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes.
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
Viola odorata smaržīgā vijolīte.
graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte.
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte.
Viola rupestris smiltāja vijolīte.
Luzula nivea sniegbaltā zemzālīte.
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
speķzīlīte Speķa zīlīte - lielā zīlīte, tauku zīlīte.
psathyrella Spīgulītes.
kabe Spīlīte, knaģis.
katuška Spole, spolīte.
stiģelis Spolīte šaudeklē.
ķauce Spolīte, kuru ar uztītu dziju liek atspolē.
ostiņš Sprādzes mēlīte.
zolens Sprādzes mēlīte.
zosene Sprādzes mēlīte.
zosine Sprādzes mēlīte.
zosinīte Sprādzes mēlīte.
zosīte Sprādzes mēlīte.
zosle Sprādzes mēlīte.
zoslens Sprādzes mēlīte.
zoslēns Sprādzes mēlīte.
zosliņs Sprādzes mēlīte.
zosne Sprādzes mēlīte.
zoste Sprādzes mēlīte.
zostiņa Sprādzes mēlīte.
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte.
Aphanorhegma patens spurainā apaļvācelīte.
Brachythecium reflexum spurainā īsvācelīte.
pīkste Stabulīte no spalvas stobra.
Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka.
flautīna Stabulīte.
viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte.
elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē.
Sanguisorba obtusa strupā brūnvālīte.
Brachythecium rutabulum struplapu īsvācelīte.
Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte.
Viola epipsila sūnāja vijolīte.
burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes.
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum").
tripleurospermum Suņkumelītes.
Viola canina suņu vijolīte.
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš.
festiņš Svētki; ballīte.
svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš.
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
Typha angustifolia šaurlapu vilkvālīte.
ostiņš Šautenes mēlīte.
Acrolepiopsis betulella šīs ģints suga, kas sastopama Slīteres rezervātā.
Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte.
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte.
plagiothecium Šķībvācelītes.
metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia").
chorispora Šķirsēklītes.
čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai.
postlingvāls Tāds, kas atrodas aiz mēles vai mēlītes.
iridomotorisks Tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos.
midriātisks Tāds, kas paplašina zīlītes.
Erithacus colliope taigas rubīnrīklīte.
Parus cinctus taigas zīlīte.
takale Takalīte.
aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm).
velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
Viola papilionacea tauriņziedu vijolīte.
spiedulis Taustiņš, mēlīte.
svipaste Tautas dziesmu epitets ķēvei un zīlītei.
talīte Telīte.
Gyroweisia tenuis tievā gredzenvācelīte.
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
acābola iekšējais apvalks tīklene, kurā atrodas fotoreceptori - nūjiņas un vālītes.
Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte.
Viola arvensis tīruma vijolīte.
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
Hepatica transsylvanica Transilvānijas vizbulīte.
šiepline trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraiknīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraiknītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraitnītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārenīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārinīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bezdelīgactiņas Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bezdelīguactiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bratuškeņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
ģīmiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
ģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukatraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukpamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamāmiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamātīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santapuķīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sautene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sēda Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sērdienīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
šķīkmuterīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
šķīkmuterītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
stīfmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
stikmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
štīpmuters Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
tīrumatraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
vārnactiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
Viola tricolor trejkrāsu vijolīte (arī atraitnīšu izejforma).
tīruma atraiknīte trejkrāsu vijolīte.
lauka atraitnīte trejkrāsu vijolīte.
tritomaria Trejsmailītes.
triplokorija Trīs zīlītes vienā acī.
trūkumzāle Trūkumzālīte ("Herniaria").
herniaria Trūkumzālītes.
tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami.
paramecium Tupelītes.
Elatine hydropiper ūdenspiparu sīkeglīte.
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte.
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem.
grieta Vabolīte, mārīte.
grietiņa Vabolīte, mārīte.
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas.
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
polikorija Vairākas zīlītes acī.
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
vālītes Vālīte.
Scleranthus annuus vasaras žultszālīte.
ģevčatņiks Vecmeitu ballīte.
Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte.
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
Erodium cicutarium velnarutku grābeklīte.
Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
veļas kabe veļas spīlīte.
Circaea x intermedia vidējā raganzālīte.
mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu.
isothecium Vienādvācelītes.
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums.
hausepartī Viesības, ballīte.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Saintpaulia ionantaha vijolīšu sanpaulija jeb Uzambāras vijolīte.
vijole Vijolīte ("Viola").
vijoles Vijolīte ("Viola").
vijolīši Vijolīte ("Viola").
vijolītes Vijolīte ("Viola").
zilactiņas Vijolīte ("Viola").
viola Vijolītes.
bungu vāle vilkvālīte ("Typha").
bunguvāle Vilkvālīte ("Typha").
bungvāles Vilkvālīte ("Typha").
doņi Vilkvālīte ("Typha").
vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha").
vilkvāle Vilkvālīte ("Typha").
vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha").
vilku vāle vilkvālīte (1).
vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte vilkvālīte (1).
vālīna Vilkvālīte.
vālīte Vilkvālīte.
ērkuļi Vilkvālītes ("Typha").
ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha").
madžgales Vilkvālītes ("Typha").
vālītes Vilkvālītes ("Typha").
vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha").
typha Vilkvālītes.
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
peipulītis Vīriešu loceklis; peipulīte.
Aster amellus virsāja miķelīte.
sotka vismazākā degvīna pudelīte (100 g).
peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV.
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus").
precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius").
kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
vizbule Vizbulis ("Anemone"); arī vizbulīte.
spīgulīte vizbulīte.
žibacteņa vizbulīte.
vizbulis Vizbulīte.
hepatica Vizbulītes.
zilgalvītes Vizbulītes.
Paramecium bursaria zaļā tupelīte.
tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte.
poterium Zaļvālītes.
Aquilegia viridiflora zaļziedu ozolīte.
žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte.
kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem.
Aquilegia chrysantha zeltziedu ozolīte.
geoglossum Zemesmēlītes.
luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā.
luzula Zemzālītes.
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām.
vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte).
Scleranthus perennis ziemas žultszālīte.
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
egle Ziemsvētku, Jaungada eglīte.
šeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis", senāk "Anemone hepatica").
ēnulīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
mežpuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palagzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palagzdene Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palagzdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palazde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palazdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
palegzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
piparlapas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
šķeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
spīaces Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
spīdacis Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
štukmarītes Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vējotne Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vēžupuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vizbalīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vizbals Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vizbula Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
vizbulīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilactiņa Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilactiņas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilgalvīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilgalvīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilvizbule Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
zilziedīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
Hepatica nobilis zilā vizbulīte.
Parus caeruleus zilā zīlīte jeb zilzīlīte.
zilās puķītes zilās vizbulītes.
zilpuķītes Zilās vizbulītes.
lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte.
zīle Zīlīte 1 (2).
zīle Zīlīte 2.
zeltzīlīte Zīlīte.
korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis.
koreometrija Zīlītes mērīšana.
koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu.
koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu.
korediastāze Zīlītes paplašināšanās.
midriāze Zīlītes patoloģiska paplašināšanās.
koreoplastika Zīlītes plastiska operācija.
koroftīze Zīlītes progresējoša sašaurināšanās.
hipuss Zīlītes ritmiska, mainīga sašaurināšanās un paplašināšanās neatkarīgi no gaismas.
korestenoma Zīlītes sašaurinājums (anatomisks).
ķī Zīlītes sauciens.
iridoplēģija Zīlītes slēdzējmuskuļa paralīze; zīlītes rigiditāte.
parus Zīlītes.
zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas.
Slīteres Zilie kalni Zilo kalnu Slīteres krauja Dundagas pagastā.
Erithacus svecicus zilrīklīte.
cyanosylvia Zilrīklītes.
ķencele Zirgiem auzu kulīte, zebenieks.
ķenzeķe Zirgiem auzu kulīte, zebenieks.
peristoms Zobiņi sūnu sporu vācelītes atveres malā.
zolmanis Zolītes spēlētājs.
mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte.
žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus").
žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus").
scleranthus Žultszālītes.

līte citās vārdnīcās:

MEV

līte