Paplašinātā meklēšana
Meklējam lago.
Atrasts vārdos (48):
- lago:1
- lagot:1
- filago:1
- galago:1
- blagot:1
- lagopus:1
- lagošys:1
- Alagona:1
- Delagoa:1
- glagola:1
- lagohils:1
- mucilago:1
- ustilago:1
- Alagoasa:1
- Galagons:1
- glagoliķ:1
- holagogs:1
- Silagoli:1
- Silagols:1
- Sylagols:1
- lagonieši:1
- tussilago:1
- Blagodats:1
- cellagols:1
- fuflagons:1
- glagolica:1
- glagoļica:1
- Pjelagosa:1
- sialagogi:1
- lagoftalms:1
- lagohilīns:1
- lagomorpha:1
- glagolāķis:1
- glagolisks:1
- Palagonija:1
- pelagonīms:1
- plagoskops:1
- Alagoinjaša:1
- Kurdalagons:1
- pelagoskops:1
- lagoftalmija:1
- antiholagogs:1
- antiholagons:1
- Blagodarnija:1
- glagolitisks:1
- izflagošanās:1
- Blagojevgrada:1
- Blagoveščenska:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (173):
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu.
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants.
- Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- glagoļica Glagolica.
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis.
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
- bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus").
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga.
- spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas.
- paralītiskais lagoftalms lagoftalms kā sejas nerva paralīzes sekas.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
- baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara").
- baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara").
- cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- pienene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- plekši Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
- saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara").
- šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara").
- trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
- vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
- māllēpene Māllēpe ("Tussilago").
- mālene Māllēpes ("Tussilago").
- pamāšņas Māllēpes ("Tussilago").
- saltlape Māllēpes ("Tussilago").
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
- trumu lapas parastā māllēpe ("Tussilago farfara").
- šauslape parastā māllēpe ("Tussilago farfara").
- Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos.
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā.
- Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
- Banska Pilsēta Bulgārijā ("Bansko"), Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakoruda Pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kresna Pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melnika Pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razloga Pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandanska Pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simitli Pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobrinište Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadžidomova Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belica Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos.
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
- Osorno Pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Puertomonta Pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demirhisara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kruševa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Prilepa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Resena Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bitola Pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m.
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī).
- tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis").
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama.
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m.
- saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago").
- saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago").
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
- ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- zaķkājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis lagopus", syn. "Coprinus lagopus").
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
- Ustilago longissima ustilāgu ģints sugas "Ustilago filiformis" sinonīms nosaukums.
- Ustilago levis ustilāgu ģints sugas "Ustilago kolleri" sinonīms nosaukums.
- glagolisks Uz glagolicu attiecīgs.
- glagolitisks Uz glagolicu attiecīgs.
- lagohilīns Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūma lagohila virszemes daļās atrodama ēteriska eļļa.
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
- Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos.
- jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms.
- zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lago.