Paplašinātā meklēšana
Meklējam lamāties.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (79):
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
- lopoties Bārties, lamāties.
- žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
- rīklēties Bļaustīties, lamāties.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- cundurot Dusmoties, lamāties.
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- izšimpēties Izbārties, izlamāties, izzoboties.
- izdumpēties Izbārties, izlamāties.
- izkārpīties Izkauties, izlamāties.
- izlanckāties Izlamāties; izkauties.
- izalamāties Izlamāties.
- izgānīties Izlamāties.
- izkorkšēties Izlamāties.
- izlangāties Izlamāties.
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
- pagānīties Kādu brīdi lamāties, gānīties.
- izplunkšēties Kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties.
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- baukšēt Klusu (pie sevis) lamāties.
- mātot Krieviski rupji lamāties.
- mātoties Krieviski rupji lamāties.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- šķandīties Ķildoties, lamāties.
- sventēties Lādēties, lamāties.
- zvendēties Lādēties, lamāties.
- rēgāt lamāties
- sodīties lamāties
- nurkšēt Ļauni lamāties pie sevis.
- kārpīties Ļoti rāties, lamāties.
- pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
- šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
- ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
- noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
- nočortoties Nolamāties.
- nogānīties Nolamāties.
- nosalamāties Nolamāties.
- nosasventēties Nolamāties.
- pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties.
- pasalādēties Palamāties.
- pasalamāties Palamāties.
- pasaplēsties Parāties; arī palamāties.
- melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu.
- piebārties Pietiekami bārties, lamāties.
- izšempēties Pietiekoši bārties, lamāties.
- mutēties Pļāpāt, lamāties.
- ņergāties Rāties, lamāties.
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- saķēzīties Rupji salamāties.
- koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- sašķennēties Sabārties, salamāties.
- sagānīties salamāties
- sarunāties salamāties
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- sasalamāties Salamāties.
- sasaukāties Salamāties.
- sašķendēties Salamāties.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- iznarvoties Savstarpēji bārties, izlamāties.
- bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
- lamāties pēdējiem vārdiem stipri lamāties
- lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem stipri lamāties, arī lamāt
- ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
- vārdoties Strīdēties, lamāties.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
lamāties citās vārdnīcās:
LLVV
MEV