Paplašinātā meklēšana
Meklējam locīties.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (82):
- noluncīties Aizlocīties projām.
- aizviņģot Aizlocīties.
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- atmaukties Atlocīties atpakaļ.
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
- atvingurot Atlocīties.
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
- bugoties Dejojot locīties.
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
- ieriezties Ieliekties, ielocīties.
- iegomīties Ielocīties, ieliekties.
- iekacēties Ielocīties.
- ieluncināties Ielocīties.
- ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
- izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
- nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- izgumzīties Izliekties, izlocīties.
- izkacēties Izliekties, izlocīties.
- izlancīties Izlocīties (2).
- izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- izgūbāties Izlocīties, noliekties.
- pipkoties izlocīties, slapstīties
- valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
- šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
- izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
- pamugāties Kādu laiku ar grūtībām locīties.
- palīkāt Kādu laiku daudz locīties.
- nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- dižoties Kustēties, liekties, locīties.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
- gnutēt Liekties, locīties.
- gugt Liekties, locīties.
- klāņoties Liekties, locīties.
- kņubt Liekties, locīties.
- verkšēties Liekties, locīties.
- verkšķēties Liekties, locīties.
- līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties.
- landžāt Līst, locīties, laipot.
- locināt Locīt, likt locīties.
- lokās kā tārps locīties aiz sāpēm
- boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam)
- randzīties locīties, liekties, līkt
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
- lokās kā zalktis ļoti locīties (sāpēs); veidot līkumus
- pakalēties Mazliet liekties, locīties.
- gaunerēties Melot, izlocīties.
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- kukties Noliekties, locīties.
- nokukt Noliekties, locīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- pasalocities Palocīties.
- palocīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties.
- ringoties Ritināties, locīties.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties
- veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
- vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
- krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties.
- sagugt saliekties kopā, liekties, locīties
- salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos
- sasalocīties Salocīties.
- muskuļoties Savelties, tīties, locīties.
- ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
- gūbāties Smagi locīties, tūļāties.
- izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
- tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties.
- līkstīties Strādāt salīkušam, locīties.
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties
- tupelēt Tupuļot, locīties.
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
locīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV