Paplašinātā meklēšana

Meklējam mēle.

Atrasts vārdos (56):

Atrasts vārdu savienojumos (56):

Atrasts skaidrojumos (211):

lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
burvīgā suņmēle ārstniecības suņmēle.
Cynoglossum officinale ārstniecības suņmēle.
Anchusa officinalis ārstniecības vēršmēle.
zilacīte Ārstniecības vēršmēle.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
glosokinestētisks Attiecīgs uz mēles kustību sajūtu runājot.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
danga Cietzemes mēle purvā, pussala.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
mēlīte Dem. --> mēle.
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa.
priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž).
hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē.
hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē.
likstes mēle glaimīga mēle.
likšas mēle glaimīga mēle.
mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus").
oroģenitāls kontakts heteroseksuāls vai homoseksuāls dzimumakts ar lūpu, mēles un zobu palīdzību.
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle.
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne.
aglosija Iedzimts mēles trūkums.
makroglosija Iedzimts vai iegūts mēles palielinājums.
subglosīts Iekaisums zemmēles audos.
aizkara Ieliekums, maza zemesmēle.
ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
Anchusa azurea Itālijas vēršmēle.
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
spenis Izsitumi uz mēles.
Solea solea jūrasmēle.
frenotomija Kādas saites (piem., mēles saitītes) pārgriešana.
plānmēlis Kāds, kam ir plāna mēle.
dūķis Kāds, kuram ir tulzna uz mēles jeb pipsis.
rādīt mēli kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
glosopātija Katra mēles slimība.
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
Isatis tinctoria krāsu mēle.
frenoplastika Ķirurģiska operācija anomāli novietotas mēles saitītes korekcijai.
smecere ķirzakas vai čūskas mēle, ko iedomājas par dzeloni.
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa.
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
glosoīds Līdzīgs mēlei.
vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
dorsāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
priekšējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles priekšējā daļa.
laterāls līdzskanis līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, "l").
ciets līdzskanis līdzskanis, kura izrunā mēle nav pie cietajām aukslējām.
bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
mīksts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi.
laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
meligloss Lielisks runātājs, kam medus mēle.
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
mīlīgā suņmēle maigā suņmēle.
Cynoglossum amabile maigā suņmēle.
trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas.
Sarcodon imbricatum medene jeb vēršmēle, pursla, vanadzene, adateņu dzimtas suga.
Clavariadelphus ligula mēles dižvālene.
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms.
mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
atoniskais mutisms mutisms, ko rada mēles nervu darbības traucējumi.
nokaru šļūdoņi nelieli ledāji augstkalnu sānos, kārēs, bez attīstītas ledus mēles.
mikroglosija Nenormāli maza mēle.
halinoplastika Operācija jaunas mēles saitītes veidošanai.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
pabrīns Pabrīņa zāles - ārstniecības vēršmēle ("Anchusa officinalis").
hemimakroglosija Palielināta viena mēles puse.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
kakumināls Par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas.
medene parastā vēršmēlene.
pursla parastā vēršmēlene.
E634 Pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma.
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
bārstes Pavedienveida izaugumi liellopu mēles sānos.
ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
bukulapas Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dundurāboliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dunduramoliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dunduramols Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazlēpe Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazlēpes Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazmēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vecvīrpoga Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vellakastiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkamēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkamēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkumēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkumēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
zilgaiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
Succisa pratensis pļavas vilkmēle.
priekšmēlenis Priekšējais mēlenis.
šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā.
retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
ankilotomija Saaugumu pārdalīšana starp divām saaugušām virsmām, sevišķi mēles atbrīvošanai.
aizkļūdīties Sākt stostīties, samesties mēlei.
saitīte Savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata.
apikāla skaņa skaņa, ko rada ar mēles galu.
dorsāla skaņa skaņa, kuru izrunā, ar mēles muguru pie aukslējām veidojot spraugu vai slēgumu.
dentāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēle pieskaras zobiem.
palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām.
krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
kahektiskās aftas smaga zīdaiņu saslimšana, ko raksturo čūlas zem mēles, liesas un aknu palielināšanās un deģenerācija, ādas pigmentācija.
gingivogloslts Smaganu un mēles iekaisums.
r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
suņmēles Suņmēle ("Cynoglossum").
cynoglossum Suņmēles.
zemes mēle šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle.
cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna.
koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
alveopalatāls Tāds (līdzskanis), kur izrunājot mēles priekšējā daļa pieskaras daļēji alveolām, daļēji cietajām aukslējām.
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
biligulāts Tāds, kam ir divas mēlei līdzīgas struktūras.
mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
kusmenis Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
kusmens Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
bezmēlis Tāds, kam nav mēles.
postlingvāls Tāds, kas atrodas aiz mēles vai mēlītes.
aizmēles Tāds, kas atrodas aiz mēles.
retrolingvāls Tāds, kas atrodas aiz mēles.
zemmēles Tāds, kas atrodas, noris zem mēles.
omohioīds Tāds, kas attiecas uz plecu un mēles kaulu.
proksimolingvāls Tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un mēles virsmu.
perlingvāls Tāds, kas ievadāms cauri mēlei, piem., medikaments, ko resorbē mēles gļotāda.
plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
sublingvals Tas, kas atrodas zem mēles.
pamēle Tas, kas ir zem mēles.
thymelaeaceae Timēleju jeb zalkteņu dzimta.
augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
pipsis Tulzna uz mēles; putnu slimība, kas izpaužas kā sacietējums mēles galā, piemēram, vistai.
alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž).
anchusa Vēršmēles - skarblapju dzimtas ģints.
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
vidmēlenis Vidējais mēlenis.
vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
dunduramols Vilkmēle ("Succisa").
vilkumēle Vilkmēle ("Succisa").
briedene Vilkmēle, briežu kūla ("Nardus stricta").
kostiņi Vilkmēles.
succisa Vilkmēles.
artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā.
čūsku zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum ophiglossoides"), čūskmēlene.
paraglosija Zemmēles audu iekaisums.
batrahoplastika Zemmēles dziedzera cistas plastiska operācija.
ranula Zemmēles dziedzera vai tā izvadkanāla retences cista.
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
odontiatrija Zobārstniecība - medicīnas nozare, kas pēta mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas) slimības vai plašākā nozīmē - arī sejas un žokļa slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
langorts Žākle, ar ko piestiprina pakaļējo asi pie ratu mēles.
košļājamie orgāni žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.

mēle citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

LTG T