Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīle.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (163):
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- philadelphia Brāļu mīlestība.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- erots Fiziska, seksuāla mīlestība.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- aizmīlēt Iekarot mīlestību.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); arī mīlināties (1).
- žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino.
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
- ginekofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz gados vecākām sievietēm.
- partenofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz jaunām sievietēm.
- graofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz vecākām sievietēm.
- korefilija Lesbiešu mīlestībā tieksme pēc jaunām meitenēm.
- sapfisms Lesbiešu mīlestība, lesbisms.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- polonofilija Liela poļu mīlestība.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- meile Mīla, mīlestība.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Luv Mīlēt; mīlestība (angļu "love"; īsziņās).
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
- sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu.
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- alētiofilija Patiesība; patiesības mīlestība.
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- -filija Sliecība, tieksme, mīlestība.
- smiltene Smilšmīle.
- smilšmīļi Smilšmīles.
- smiltszāles Smilšmīles.
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- mīļš tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
- mīļš Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu).
- romantisks tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļš Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- kristīgie kardināltikumi ticība, mīlestība, cerība.
- caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.
- agape Tuvāko mīlestība kā pretmets erotiskajai mīlestībai.
- afrodītisks Uz mīlestību attiecīgs.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
- filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
- Kāmasūtra Vispazīstamākais mums zināmais senindiešu traktāts par mīlestību.
- sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
mīle citās vārdnīcās:
LLVV
MEV