Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīlestība.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
- dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības)
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības
- lesbiskā mīlestība
- līdzgaitnieciska mīlestība
- mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena
- Mīlestības avots
- nelaimīga mīlestība
- platoniskā mīlestība
Atrasts skaidrojumos (85):
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- philadelphia Brāļu mīlestība.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- erots Fiziska, seksuāla mīlestība.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino.
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- sapfisms Lesbiešu mīlestība, lesbisms.
- polonofilija Liela poļu mīlestība.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- meile Mīla, mīlestība.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Luv Mīlēt; mīlestība (angļu "love"; īsziņās).
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
- sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu.
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- alētiofilija Patiesība; patiesības mīlestība.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne.
- pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- -filija Sliecība, tieksme, mīlestība.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- mīļš Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu).
- romantisks tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem
- kristīgie kardināltikumi ticība, mīlestība, cerība.
- caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.
- agape Tuvāko mīlestība kā pretmets erotiskajai mīlestībai.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
- filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
- sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
mīlestība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV