Paplašinātā meklēšana
Meklējam mūka.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (13):
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- kapišons Kapuce, sevišķi mūka; dāmu mētelis ar kapuci.
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- profess Mūku ordeņa loceklis jeb regulārs klēriķis, kas nodevis mūka solījumu.
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri.
- ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā vai mūka kārtā.
- dominikāņi Spāniešu mūka Dominika dibinātā katoļu mūku ordeņa locekļi.
- klauza Šaura ala, vientuļa mūka miteklis.
- hinajana Viens no budisma pamatvirzieniem, kas izveidojās m. ē. sākumā un sludina stingrus tikumības principus, atzīst, ka cilvēka pilnveidošanās un atbrīvošanās panākama tikai mūka dzīvē; theravāda.
mūka citās vārdnīcās:
LTG T