Paplašinātā meklēšana
Meklējam mandēt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- tresēt Izdot rīkojumus, kommandēt, pamācīt.
- izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot.
- izčudīt Izrīkot, izkomandēt.
- izrīpelēt Izrīkot, izkomandēt.
- drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt.
- vagarēt Komandēt.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- ūdelēt Mācīt, rīkot, komandēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- badēt Nemitīgi rīkot, komandēt.
- badīt Nemitīgi rīkot, komandēt.
- nokamiderēt Nokomandēt.
- pakamiderēt Pakomandēt.
- komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt.
- muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
- kamandēt Rīkot, komandēt.
- kamandierēt Rīkot, komandēt.
- riedēt Rīkot, komandēt.
- tribulēt Rīkot, komandēt.
- rīpelēt Rīkot; komandēt.
mandēt citās vārdnīcās:
MEV