Paplašinātā meklēšana
Meklējam mierīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (268):
- strebulains Ātrs, nemierīgs, steidzīgs.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns.
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā.
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
- dreilis Izlaists un nemierīgs bērns.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- spurdeklis Kāds, kas ir nemierīgs, nevaldāms.
- liegs Kluss, mierīgs (par laikposmu).
- drēms Kluss, mierīgs.
- rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas.
- pederīgs Kustīgs, nemierīgs.
- sigelis Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums; sideris.
- sideris Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums.
- dārs Labs, mierīgs, krietns, teicams.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2).
- nosvarots Līdzsvarots, stabils, mierīgs.
- stečka Liellops, kas ganībās neēd un ir nemierīgs.
- kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs.
- episks Majestātiski mierīgs; plašs.
- kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
- rēns mierīgs, kluss.
- rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks.
- drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- nemierpilns Nemierīgs (2).
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2).
- riņģīgs Nemierīgs (piem. par zirgu).
- bricūna Nemierīgs bērns, delveris.
- bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā.
- ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis.
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
- kaņepju kretelis nemierīgs bērns.
- remmele nemierīgs bērns.
- bricants Nemierīgs bērns.
- čīka Nemierīgs bērns.
- cīkstens Nemierīgs bērns.
- grieztuve Nemierīgs bērns.
- nerīželis Nemierīgs bērns.
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera.
- kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
- kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis.
- žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts.
- skrabans nemierīgs cilvēks.
- apkārttecis Nemierīgs cilvēks.
- dīvelis Nemierīgs cilvēks.
- dragulis Nemierīgs cilvēks.
- gaisonis Nemierīgs cilvēks.
- gaistars Nemierīgs cilvēks.
- grelis Nemierīgs cilvēks.
- īļa Nemierīgs cilvēks.
- krata Nemierīgs cilvēks.
- nemiernieks Nemierīgs cilvēks.
- tramda Nemierīgs cilvēks.
- žaisteris Nemierīgs cilvēks.
- ūkšis Nemierīgs mazs bērns.
- vijāklis Nemierīgs mazs bērns.
- draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks.
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- ābīderis Nemierīgs, grūti savaldāms zirgs.
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
- neramstīgs Nemierīgs, kustīgs, nerātns.
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
- didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- šņaucīgs Nemierīgs, neapmieriāts.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- zīdelis Nemierīgs, nerātns bērns.
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- aušalīgs Nemierīgs, nevaldāms.
- aušelīgs Nemierīgs, nevaldāms.
- drāsts Nemierīgs, nevaldāms.
- drāzts Nemierīgs, nevaldāms.
- žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns.
- žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns.
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
- ūkšelis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
- ūkšķeklis Nemierīgs, rukšķošs sivēns.
- suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
- grels Nemierīgs, satraukts.
- nerāms Nemierīgs, satraukts.
- delveris Nemierīgs, skaļš bērns.
- rūka Nemierīgs, skraidelis.
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
- biblis Nemierīgs, straujš cilvēks.
- sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks.
- gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks.
- dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
- spurdulis Nemierīgs, tāds, kas pretojas.
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns.
- želberīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
- želverīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns.
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- skribulīgs Nemierīgs, trokšņains.
- žaberīgs Nemierīgs, trokšņains.
- jautrs (retāk putna) miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- nerimtīgs Nemierīgs; nemierpilns.
- bizenīgs Nemierīgs.
- drauzīgs Nemierīgs.
- drudzīgs Nemierīgs.
- grēls Nemierīgs.
- nerimīgs Nemierīgs.
- paālīgs Nemierīgs.
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- damelīgs Nerātns, nemierīgs.
- rizga Nerimša, nemierīgs radījums, dauzoņa.
- trausmīgs Nervozs, nemierīgs.
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
- nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
- ne cipt, ne capt pavisam mierīgs.
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- tiks Rāms, mierīgs (par laikapstākļiem).
- ramans rāms, mierīgs.
- rimts Rāms, mierīgs.
- tīks Rāms, mierīgs.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
- Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī.
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks.
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks.
- spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
- spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
- špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs.
- traukulīgs Straujš, nemierīgs.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- lēnējs Tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss.
- stills Tāds (laiks), kad nav vēja; mierīgs, rāms.
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- lēndabīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem); miermīlīgs.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas veids; arī mierīgs (4).
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
- strebulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- sturbulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
- satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- šūters Tāds, kas ir manīgs, nemierīgs.
- lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- iekstins Tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu).
- dīdīgs Tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
- mīsteklis Tāds, kas ir nemierīgs, mīdās.
- žņarksts Tāds, kas ir nemierīgs, raudulīgs.
- apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiks Tāds, kas maz raud; mierīgs (par mazu bērnu).
- lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
- lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
- skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
- nenosvērts Tāds, kas nav noteikts, līdzsvarots, mierīgs (par cilvēku).
- rātns Tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs.
- laisks Tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību; bezdarbīgs; arī mierīgs.
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
- nekustīgs Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā); tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas; rāms, mierīgs.
- ātrīgs Tāds, kas nemierīgi izturas; nemierīgs.
- dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
- šaudeklīgs Tāds, kas veikli, arī šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts.
- rāms Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu); arī mierīgs (1).
- beztrokšņains Tāds, kur nav trokšņu, mierīgs.
- trakapička Tāds, kurš trokšņo, ir trokšņains, nemierīgs.
- spindele Tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- šaldars Trakulīgs, nemierīgs (piemēram, zirgs).
- nervozs Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku).
- dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mierīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV