Paplašinātā meklēšana
Meklējam motoris.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (67):
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
- arheokinētisks Attiecīgs uz primitīvo motorisko nervu mehānismu, uz perifēro nervu sistēmu.
- progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota).
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motoriska nemiers.
- fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- motoneirons Eferents neirons ar motorisku funkciju.
- bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana.
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- arhineirons Galvas smadzeņu garozas centrālā motoriskā šūna un tās izaugumi.
- augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
- vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte.
- spazmodermija Krampjveida motoriska ādas reakcija, piem., zosāda.
- gastrogrāfija Kuņģa motoriskās funkcijas grafisks pieraksts.
- acidomehanogrāfija Kuņģa sekretorās un motoriskās funkcijas noteikšana ar acidomehanogrāfu.
- akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
- vazoinhibitors Līdzeklis, kas kavē vazomotorisko nervu darbību.
- vazodepresors Līdzeklis, kas nomāc vazomotoriskos centrus.
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus.
- telolemma Membrāna, kas sedz motoriskā nerva galu skeleta muskuļšķiedrā.
- dioksonijs Miorelaksants, kas pārtrauc nervu impulsu vadīšanu no motoriskajiem nerviem uz skeleta muskulatūru.
- priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- premotoriskais neirons neirons, kas tieši nav saistīts ar muskuli, bet ir savienotājcentrs uzbudinājuma novadīšanai uz vairākiem motoriskiem neironiem.
- projekcijas neirons neirons, kas vada kā motoriskos, tā sensoriskos nervu impulsus.
- aizvadnervi Nervi, kas aizvada centrālo orgānu ierosinājumus (impulsus) uz atsevišķiem miesas orgāniem - muskuļiem (kustības nervi, motoriskie nervi), dziedzeriem (nošķiršanas nervi) utt.
- motoriskais nervs nervs, kas sastāv galvenokārt no motoriskām šķiedrām.
- jaukts nervs nervs, kurā ir sensoriskās un motoriskās šķiedras.
- depresorisks nervs nervs, kura kairinājums kavē motorisko centru vai kāda orgāna darbību.
- eferentācija Nervu impulsu plūšana no smadzenēm pa eferentajiem nerviem (motoriskajiem un sekretoriskajiem nerviem) uz izpildorgāniem jeb efektoriem (muskuļiem un dziedzeriem).
- cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
- anortogrāfija Nespēja rakstīt pareizi; motoriskā agrāfija.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- hiperanakinēzija Pārāk liela motoriskā aktivitāte.
- nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
- angiotrofoneiroze Patoloģisku procesu grupa, kurus raksturo dažādu audu un orgānu vazomotoriskās un trofiskas inervacijas traucējumi.
- encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu.
- priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- psihomotors Psihomotorisks - saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
- dekstralizācija Sensomotorisko refleksu apvidus attīstīšanās smadzeņu garozas kreisajā pusē personām, kas darbojas gk. ar labo roku.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
- psihiskās attīstības traucējumi smadzeņu bojājumi, kas izraisa funkciju traucējumus saistībā ar valodu, vizuāli telpiskām iemaņām un motorisko koordināciju.
- ulogrāfisms Smaganu vazomotoriskā reakcija, līdzīga dermogrāfismam.
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku.
- osmotakse Šūnas lokomotoriska atbilde uz osmotiskā spiediena pārmaiņām.
- nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- hipolemmāls Tāds, kas atrodas zem apvalka, piem., motoriskā nerva gala aparāts muskulī.
- vazovagāls Tāds, kas attiecas uz klejotājnerva vazomotorisko darbību.
- kurāremimētisks Tāds, kas līdzīgi indei urārei pārtrauc uzbudinājuma pārraidi no motorisko nervu galiem uz skeleta muskulatūru.
- visceromotorisks Tāds, kas vada motoriskus impulsus uz iekšējiem orgāniem.
- nervozs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- fascikulācija Vairāku muskuļa šķiedru spontāna kontrakcija, kuras inervē kopīgs motoriskais nervs.
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- vazodepresija Vazomotoriskās funkcijas depresija, kolapss.
- analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
- diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
- jaukta afāzija vienlaicīga motoriskā un sensoriskā afāzija.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parakinēze Voluntāro muskuļu patoloģiskas kustības, ko izraisa motorisko nervu vai to centru slimība.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa motoris.