Paplašinātā meklēšana
Meklējam obīties.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (112):
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atlaupīties Atlobīties.
- fobiofobija Bailes nobīties.
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost
- ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
- kraipīties Gorīties, šķobīties.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
- izzvelties Izgāzties, izšķobīties.
- iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- izolīties Izlobīties (no čemuriem) - par riekstiem.
- izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas).
- izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
- izgaldoties Izlobīties, izgaldīties.
- izalaupīties Izlobīties.
- izčauloties Izlobīties.
- izgaldīties Izlobīties.
- izgaudoties Izlobīties.
- izlobties Izlobīties.
- izsvērties Izšķobīties, izļodzīties.
- izašķobīties Izšķobīties.
- izgumzāties Izšķobīties.
- izkļaustīties Izšķobīties.
- izkļebačāties Izšķobīties.
- izvaibīties Kādu laiku vaibstīties, šķobīties.
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- knapoties Kņobīties.
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
- galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām).
- lobties Lobīties, atdalīties.
- blaugznāt Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznāties Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznot Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznoties Lobīties, lupt (par ādu).
- čaulāt Lobīties.
- čaumalāt Lobīties.
- čaumalot Lobīties.
- ģaldīties Lobīties.
- galdoties Lobīties.
- laupīties Lobīties.
- lupināties Lobīties.
- noplēvēt Lobīties.
- olīties Lobīties.
- zvīņot Lobīties.
- žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
- briesmoties Ļoti nobīties.
- nobīsties Ļoti nobīties.
- apbīties Mazliet nobīties.
- pasabīties Mazliet nobīties.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- pārmīzt jēgu nobīties
- piečurāt bikses (kurpi) nobīties
- dasabīties Nobīties vēl vairāk.
- nogandīties Nobīties, sabīties.
- samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
- apsabīties Nobīties.
- iemesties Nobīties.
- nobijāties Nobīties.
- nobīstīties Nobīties.
- nogansties Nobīties.
- noraustīties Nobīties.
- norauties Nobīties.
- nosabīties Nobīties.
- nosatrūkties Nobīties.
- nosēņot Nobīties.
- notruhņīties Nobīties.
- notrukņīties Nobīties.
- notrūkties Nobīties.
- notrusīties Nobīties.
- pabīties Nobīties.
- nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu).
- nolaupīties Nolobīties, atdalīties.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- lupučāties Nolobīties.
- nočumalāties Nolobīties.
- nočumalēties Nolobīties.
- nokārtāties Nolobīties.
- nosalaupīties Nolobīties.
- nošķobēties Nošķobīties.
- novalbīties Nošķobīties.
- izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties.
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
- apbīties Pēkšņi nobīties.
- nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
- plēvāt Plaisājot atlobīties virskārtai.
- varkšīties Raudot šķobīties.
- varkšķīties Raudot šķobīties.
- nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
- nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
- sasarozīties Sariezties, sašķobīties.
- aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties.
- noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās.
- šobīties Šaubīties, šķobīties.
- vābīties Šķobīties, grimases veidot.
- oloties Šķobīties, vaibstīties.
- skurrāties Šķobīties, vaibstīties.
- čaibīties Šķobīties.
- svaipīt Vaibīt, šķobīties.
- velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
- vaikšķīties Viebties, šķobīties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa obīties.