Paplašinātā meklēšana
Meklējam odols.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (109):
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- arhikarions Apaugļotas olas kodols.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni.
- atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni
- antikodols Atomkodols, kas sastāv no antiprotoniem un antineitroniem.
- kodoltermiskais reaktors atomreaktoru tips, kurā siltumu iegūst, izmantojot kodolsintēzi
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- deitrons deitērija atoma kodols - saistīta sistēma, kas sastāv no viena neitrona un viena protona; deitons
- kodoliņš Dem. --> kodols.
- mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā.
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
- zilbes ritms fonoloģijā - zilbes daļa, ko veido zilbes kodols un zilbes beigas
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9).
- pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
- alfa daļiņa hēlija atoma kodols, kas rodas periodiskās sistēmas smago kodolu radioaktīvajā sabrukšanā un dažās kodolreakcijās; sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja
- Geigera skaitītājs jonizējošā starojuma (kodolstarojuma) detektors
- kūle Kāpostgalvas serde, kodols.
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
- energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
- kols Kodols; grauds.
- kodals Kodols.
- kodelis Kodols.
- kodolis Kodols.
- kodūls Kodols.
- koduls Kodols.
- kolis Kodols.
- kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi.
- bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu
- gamma spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā pētī atomu kodolu gamma starojumu
- termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
- atomsprādziens Kodolsprādziens.
- atomsprāgstviela Kodolsprāgstviela.
- jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija
- lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
- lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
- lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva.
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols
- liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
- mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis
- pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- kodolmunīcija Munīcija, kuras iznīcinošās iedarbības pamatā ir kodolsprādziena enerģijas izmantošana.
- kariohroma Nervu šūna, kuras kodols intensīvi krāsojas.
- hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
- deithialosoma Nobriedis ovocīta kodols.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- pronukleuss Olšūnas un spermatozoīda kodols pirms saplūšanas apaugļošanās procesā.
- prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
- haploīds Organisms (šūna, kodols), kurā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
- fond Pamats, dibens, lietas kodols.
- normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā.
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs
- makronuklejs Poliploidāls infuzoriju šūnas kodols, kas regulē fizioloģiskos procesus.
- ierosināšana Process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju.
- endoplasts Protozoja kodols.
- mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija.
- makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
- radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts.
- tritons Radioaktīvā ūdeņraža izotopa - tritija atoma kodols, kas sastāv no viena protona un diviem neitroniem.
- alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
- nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
- hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas.
- androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols.
- ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
- polimorfonukleārs Tāds, kam ir daudzveidīgs kodols, piem., leikocīts.
- kodolains Tāds, kam ir kodols.
- kodolīgs Tāds, kam ir kodols.
- kariosfērisks Tāds, kam ir sfērisks kodols.
- cianofils Tāds, kas viegli krāsojas ar zilām krāsvielām, piem., šūnas kodols.
- propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
- koksnes īstais kodols tumši iekrāsots kodols sugām ar regulāro kodolveidošanos (priede, lapegle, ozols, osis u. c.)
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
- Svealande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā, platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols.
- sonātforma Viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma.
- mononukleārs Vienkodola-, tāds, kam ir viens kodols.
- elektromagnētiskais spēks viens no četriem dabas fundamentālajiem spēkiem (pārējie trīs - gravitācijas spēks, stiprais kodolspēks un vājais kodolspēks), ko pārnes fotoni
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem.
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
- zemes dzīles Zemes garoza, mantija un kodols; šaurākā nozīmē tā ir litosfēras daļa, kurā iespējama derīgo izrakteņu ieguve.
- nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem.
- barisfaira Zemeslodes kodols; barisfēra.
- barisfēra Zemeslodes kodols.
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- dīgļstobrs Ziedputekšņu veidojums tieva stobra veidā, pa kuru putekšņa kodols nonāk dīgļsomā.
- sinkarions Zigotas kodols, kas izveidojies, saplūstot diviem pronukleusiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa odols.