Paplašinātā meklēšana
Meklējam pāres.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (104):
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres.
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- odonatoloģija Entomoloģijas nozare, kurā pēta spāres.
- orthetrum Ezerspāres.
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
- kumburs Iegriezums sijā, kurā iegulda spāres stūri.
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
- spārēt Ierīkot jumta spāres.
- spārot Ierīkot jumta spāres.
- šņāka Izcirtums jumta spāres galā.
- nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- brods Jumta spāres gals.
- ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
- sympetrum Klajumspāres.
- krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem.
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- pseudoneuroptera Kukaiņu kārta, spāres, neīstie tīklspārņi.
- Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- džēlēt neatlaidīgi pārmest pārestības.
- kriuda netaisnība, pārestība, bēda.
- nodarījums Nevēlama rīcība, pārestība.
- saspātrot pabeigt uzstādīt spāres.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
- apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
- šalmene Pie spāres piesista kārts salmu jumtā.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- leucorrhinia Purvspāres.
- (tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- saspārēt salikt, samontēt spāres.
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
- kakažas saslietas spāres jaunbūvei.
- kakažys saslietas spāres jaunbūvei.
- kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- jūgt Savienot (jumta spāres).
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- piekārtnīca Spāres atbalsta baļķis.
- piekārtnīce Spāres atbalsta baļķis.
- Spares ezers Spāres ezers Ģibuļu pagastā.
- kakaža Spāres gals, kaba.
- Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
- Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā.
- penkas Spāres savienojošās apakšējas sijas.
- Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
- odonata Spāres, kukaiņu kārta.
- spārbaļķis speciāli sagatavots baļķis, jumta spāres izveidei.
- uzragi Stiprinājumi, kas satur kopā skalu jumta spāres.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- banksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- bauksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- bendelis Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- zeltspāru Tāda (ēka), kurai ir zltainas spāres.
- gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- amfibiotika Trīs pirmspārņu kukaiņu dzimtas (viendienas mušas un spāres) kuru kāpuri dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām.
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- Spāre Upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī.
- kakažāt Uzstādīt jumta spāres.
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
- Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
- zygoptera Vienādspārnu spāres.
- krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis.
- paspāre Vieta zem jumta spāres, pajumte.
pāres citās vārdnīcās:
MEV