Paplašinātā meklēšana
Meklējam pūt..
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (413):
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
- aptrusēt Aplupt; apdrupt; appūt.
- aptrust Aplupt; apdrupt; appūt.
- apūbēt Appelēt, pūt.
- apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
- apdrupēt Appūt, aptrūdēt.
- appuvēt Appūt.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atšaušanās Atpūšanās; atpūtināšana.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze).
- pasīvā atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
- pasīva atpūta atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
- otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
- gņūka Atpūta, atdusa (kareivjiem marša laikā).
- atvaļa Atpūta, atelpa.
- raslabons atpūta, atslābums.
- izdusa Atpūta, dusa.
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
- dusa Atpūta, miers.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- raslabuha atpūta.
- atpūša Atpūta.
- atpūte Atpūta.
- atspūta Atpūta.
- nodusa Atpūta.
- nosēšana Atpūta.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
- atdusināt Atpūtināt.
- atspūtināt Atpūtināt.
- iepūtināt Atpūtināt.
- nolaidināt Atpūtināt.
- padusināt Atpūtināt.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- sunaglis Augonis, pūte.
- sūnākslis Augonis, pūte.
- sunnaglis Augonis, pūte.
- sunsnagla Augonis, pūte.
- arogance Augstprātība, uzpūtība.
- pārprātība Augstprātība, uzpūtība.
- hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
- aroganti Augstprātīgi, uzpūtīgi.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs.
- arogants Augstprātīgs, uzpūtīgs.
- auspufs Auto dūmu novadcaurule (izpūtējs).
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
- raunāties bez atpūtas strādāt.
- muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas.
- bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
- plēkšēt Bojāties, pūt.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- piepūt Daļēji sapūt.
- pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
- pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
- feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
- feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
- Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
- sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
- pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas.
- trapēt Dēdēt, sausi pūt.
- atpūtiņa Dem. --> atpūta.
- atpūtiņš Dem. --> atpūta.
- pūtiņa Dem. --> pūta.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
- Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
- londžeris Ērts atpūtas krēsls.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi.
- pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
- bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- pašiedomība Iedomība, uzpūtība.
- grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
- kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
- iepilcis Iedomīgs, uzpūtīgs: izlutis.
- ieminīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- pašprātīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- spendīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- štimmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
- insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
- sūlāt Iepūt, ietrunēt (par koku).
- iepurpēt Iepūt.
- iepuvēt Iepūt.
- pietrunēt Iepūt.
- aizpuvis Iepuvis, sācis pūt.
- kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu.
- ietresēt Ietrūdēt, iepūt.
- iedrunēt Ietrunēt, iepūt.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
- izpūties Ilgāku laiku pūt.
- izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- launadzis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
- launaģis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
- villedžatūra Itālijā lauku dzīve, atpūta uz laukiem.
- iztrapēt Izdēdēt, sausi izpūt.
- sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku).
- animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
- izpāpināt Izlutināt, atpūtināt.
- kļēbāt Izmirkt, sākt pūt (par labību).
- izdript Izpūt.
- izgudzēt Izpūt.
- izņidrēt Izpūt.
- izpuvēt Izpūt.
- iztrenēt Izpūt.
- iztrepēt Izpūt.
- glušaks izpūtējs.
- iepūdēt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- iepūdināt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
- sluga Kāds, kurš nemitīgi ir kustībā un strādā bez atpūtas.
- sadusināt Kādu brīdi atpūtināt.
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
- struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
- coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta.
- krūtis izgāzis klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
- ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- fastoso Krāšņi, koši; iedomīgi, uzpūtīgi.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
- LOTOS Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība.
- sprengstība lepnība, augsprātība, uzpūtība.
- graža Lepnība, augstprātība, uzpūtība.
- štāts Lepnība, uzpūtība.
- staltdegunis Lepns, uzpūtīgs.
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt.
- drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
- ielielīties Lieloties kļūt iedomīgam, uzpūtīgam.
- aptrūdināt Ļaut iepūt.
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- atpūdēt Ļaut nopūt.
- notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt.
- kā pūslis ļoti iedomīgs, lielīgs, uzpūtīgs.
- gāzpūtējs mašīna gāzes plūsmas radīšanai (spiediena ziņā vidējs starp ventilatoru un kompresoru); pūtējs (5).
- Filago minima mazā pūtele.
- appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
- iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
- papūt Mazliet, daļēji sapūt.
- paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā.
- aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs.
- baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- meža parks meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai; mežaparks.
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- repos Miers, atpūta.
- aizsust Mitrumā un siltumā sākt pūt.
- svaiga galva možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- āverīgs Muļķīgs, aušīgs, uzpūtīgs.
- bezvaida murgi murgi bez vaidiem, bez nopūtām.
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
- patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
- sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt).
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta.
- direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam.
- atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt.
- sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
- atdrunēt Nopūt, atpūt.
- atdrupēt Nopūt, atpūt.
- attrepēt Nopūt, atpūt.
- attrūdēt Nopūt, atpūt.
- attrusēt Nopūt, atpūt.
- attrust Nopūt, atpūt.
- nodrunēt Nopūt, atpūt.
- nokulot Nopūt, atpūt.
- nopuvēt Nopūt.
- sospiro Nopūta, cezura, īsa pauze.
- tosiens Nopūta, stenējiens, elsiens.
- steniens Nopūta, vaids.
- tusns Nopūta, vaids.
- nopūtiens Nopūta.
- nospūta Nopūta.
- pūta Nopūta.
- ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
- sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- satrienēt pamazām sapūt.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
- iesūrkstēt Pārklāties ar pūtītēm.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens.
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds.
- pūpēt Pelēt, pūt (siens).
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- aizpūdēt Pieļaut, ka sāk pūt.
- piespangots Piepūties, pietūcis, uzpūsts.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
- somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
- nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
- aizmiegs Pusmiegs, pusnomods; pēcpusdienas atpūta.
- aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
- pūtēle pūte; pinne.
- ragu orķestris pūtēju orķestris.
- tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis").
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama.
- iekukstēties Radīt atsevišķu nopūtai līdzīgu skaņu.
- radzenieks raga (2) pūtējs.
- strumpnieks Raga pūtējs, taurētājs.
- iepuvums Rezultāts --> iepūt; iepuvusi vieta.
- izpuvums Rezultāts --> izpūt; izpuvusī vieta.
- RKAP Rīgas kultūras un atpūtas parks.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- sablīzis Robusts, uzpūties.
- Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete.
- sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt.
- sadunēt Sabojāties, sapūt.
- sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt.
- izdrebt Sadrupt, sairt; sapūt.
- sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt.
- drunēt Sairt, trūdēt, pūt.
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
- kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
- deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns.
- čākstēt Sākt bojāties, iepūt.
- sazekšķēt Sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību).
- aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
- appūpēt Sākt pelēt (pūt) visapkārt.
- saidrēt Sākt pūt, bojāties.
- saidrot Sākt pūt, bojāties.
- iestebēt Sākt pūt.
- pieūbēt Sākt pūt.
- aiztrūdēt Sākt trūdēt (pūt).
- aiztrenēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
- aiztrepēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
- aiztrapēt Sākt trupēt (pūt).
- Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās.
- saķirmīt Sapūt (par koku).
- noplēkšēt Sapūt un cietam kļūt.
- nosēst Sapūt un saplacināties (par celtnes daļu).
- izdribēt Sapūt, satrūdēt.
- sadrenēt Sapūt, satrūdēt.
- satrusēt Sapūt, satrūdēt.
- sasmirdēt sapūt.
- pīšļot Sapūt.
- saķirmēt Sapūt.
- sapuvēt Sapūt.
- satrapēt Sapūt.
- satresēt Sapūt.
- golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
- empiēze Sastrutojums, pūtīšveida izsitumi; ikviena slimība, kam raksturīgas flegmonozas pūtītes, kuras pildās ar strutainu šķidrumu.
- notrenēt Satrūdēt, sapūt.
- sadruvēt Satrūdēt, sapūt.
- izrepēt Satrunēt, izpūt.
- sadrupēt Satrunēt, sapūt.
- sapurpēt Satrunēt, sapūt.
- pūta Savienojumā "vēja pūta"; vēja pūsma.
- piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
- Tivoli Senāk slavena vasaras atpūtas vieta šajā pilsētā.
- ksantopsidrācija Sīkas dzeltenas (holesterīnu u. c. lipoīdus saturošas) pūtītes vai pustulas uz ādas.
- pūtīte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums; pūte 1.
- šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments.
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- bērnu atpūtas nometne speciāli organizēta ārpusģimenes atpūtas un darbošanās vieta, parasti bērniem skolas brīvdienu laikā.
- vēja brāzma spēcīgs, straujš, īslaicīgs vēja pūtiens.
- skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
- skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
- SPO Studentu pūtēju orķestris.
- kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
- smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
- pumpaiņš Tāds, kur ir pumpas, pūtes.
- pūtains Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
- taurējiens Taures pūtiens.
- pīpernieks Taurētājs, trompetes pūtējs.
- rekreācija Telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- klīrība Tieksme greznoties, patikt, uzpūtība.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- lauka pūtele tīruma pūtele.
- Filago arvensis tīruma pūtele.
- kalmiks Tītars; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
- taurinieks Trompetists, raga pūtējs.
- tresēt Trūdēt, pūt.
- trepēt Trunēt, sausi pūt.
- žulga Tulzna, pampums, pūte, čulga.
- pūzna tulzna, pūte; skabargas izraisīta čūla.
- kūtaļa Tulzna, pūte.
- rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt.
- rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus.
- izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
- animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.).
- soufflet Uzpūtenis.
- izspildzība Uzpūtība, izlepšana.
- uzpūtīgums Uzpūtība.
- sabliezis Uzpūties, piebriedis.
- pūcspieģelis Uzpūtīga persona.
- blazēts Uzpūtīgi vienaldzīgs.
- elefants Uzpūtīgs cilvēks.
- ceizuks Uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.
- pārprātīgs uzpūtīgs, lielīgs.
- augstdegunīgs Uzpūtīgs, lielīgs.
- šķestrs Uzpūtīgs, lielīgs.
- pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots.
- pintiķīgs Uzpūtīgs.
- inflācija Uzpūtums; kādas daļas vai orgāna izstiepšana, piepildot to ar gāzi vai šķidrumu.
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers.
- telšu pilsētiņa vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem).
- varioloīda Vēja bakas, vēja baku pūtīte.
- zūziens Vēja pūtiens.
- sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
- atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt.
- atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
- dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
- velotūrisms Viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- pansionāts Viesnīca atpūtniekiem.
- lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
- laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
- aptrapēt Visapkārt iepūt.
- darba diena visas dienas, izņemot nedēļas atpūtas dienas un likumā noteiktās svētku dienas.
- iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzpūtība Vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žurnālu galds zems galds, lietojams atpūtas zonā.
- sālspūžlējs Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli; sālspūtējs.
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna.
- ķaupis Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pūt..