Paplašinātā meklēšana
Meklējam reģions.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- Austrumaugšējais reģions
- Austrumu reģions
- Austrumu Visajas reģions
- Briseles reģions
- Dienvidatlantijas autonomais reģions
- Flāmu reģions
- Galvaspilsētas reģions
- Guansji Džuanu autonomais reģions
- Jogjakartas īpašais reģions
- Kurdistānas reģions
- Madeiras autonomais reģions
- Mindanao Musulmaņu autonomais reģions
- Mursijas reģions
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions
- Rodrigesas salas reģions
- Valoņu reģions
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions
Atrasts skaidrojumos (115):
- Abruci Abruco - reģions Itālijā.
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
- Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Azoru Salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā ~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
- Ziemeļjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalas ziemeļu galā.
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
- Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā.
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise").
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija.
- Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
- bioma Klimatiskais reģions (piem., tundra), kurā šāds kopums eksistē.
- Kurdistāna Kurdistānas reģions, Irākas Republikas administratīva vienība.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
- Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē.
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes.
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori
- Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
- Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
- Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu
- Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā
- Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
- Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
- Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- Augšdemerara/Berbisa reģions Gajānā (_Upper Demerara/Berbice_), administratīvais centrs - Lindena
- Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
- Austrumu reģions reģions Ganā (_Eastern_), robežojas ar Voltas, Lielās Akras, Centrālo un Ašanti reģionu, administratīvais centrs - Koforidua
- Arta reģions Grieķijā (_Άρτα_, _Árta_), Epiras perifērijas dienvidaustrumu daļā
- Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Austrumi reģions Kamerūnas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva, robežojas ar Dienvidu un Centra reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Rebubliku un Kongo Republiku
- Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- Bafinga reģions Kotdivuāras Republikā, atrodas valsts rietumos, administratīvais centrs - Tuba.
- Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
- Guansji Džuanu autonomais reģions reģions Ķīnas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m
- Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
- Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu
- Apurimaka reģions Peru dienvidu daļā (_Apurimac_), administratīvais centrs - Abankaja
- Ankaša reģions Peru Republikā (_Ancash_), Klusā okeāna piekrastē, dienvidos robežojas ar Limas reģionu
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti)
- Austrumūsimā reģions Somijas dienvidos (somu _Itā-Uusimaa_, zviedru _Östra Nyland_), Somu līča piekrastē, robežojas ar Ūsimā, Peijethemes un KImenlākso reģionu; pastāvēja no 1997. g. līdz 2011. g.
- Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور; Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām
- Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ndara Senluī pilsēta un reģions Senegālā ("Ndar"), nosaukuma atveids no volofu valodas.
- Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi.
- Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki.
- Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere.
- Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli.
- Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile.
- Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio.
- Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū.
- Kainū Somijas reģions, platība - 24453 kvadrātkilometri, 78600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kajāni.
- Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku.
- Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu.
- Kimenlākso Somijas reģions, platība - 5595 kvadrātkilometri, 178900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kouvola.
- Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna.
- Viduspohjanmā Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 68900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kokola.
- Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti.
- Dienvidkarēlija Somijas reģions, platība - 6873 kvadrātkilometri, 131300 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lapēnranta.
- Pohjanmā Somijas reģions, platība - 7932 kvadrātkilometri, 181600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Vāsa.
- Satakunta Somijas reģions, platība - 8412 kvadrātkilometri, 223200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Pori.
- Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki.
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Katanga Šaba - reģions Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos.
- Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana).
- bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- Tibeta Tibetas autonomais reģions - adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Lhasa, platība - 1228400 kvadrātkilometru, 2840000 iedzīvotāju (2007. g.), 7. gs. izveidojās par budistu valsti un lamaisms kļuva par savdabīgu tibetiešu reliģiju, 18.-19. gs. Ķīnas vasaļvalsts, neatkarību ieguva 1912. g. un par valsts galvu kļuva dalailama, 1950. g. Ķīna to okupēja.
- Valledaosta Valle d'Aosta - autonoms reģions Itālijā.
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
- Veneto Venēcija - reģions Itālijā.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru.
- Altmarka vēsturisks reģions Vācijā (_Altmark_), Saksijas-Anhaltes federālās zemes ziemeļu daļa
- desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu.
- Briseles reģions viens no trijiem Beļgijas reģioniem, atrodas valsts vidienē, to pilnībā aptver Flandrijas reģions, platība — 161,4 kvadrātkilometri, 1080000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sigķora Ziginšora, pilsēta un reģions Senegālā.
reģions citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV