Paplašinātā meklēšana
Meklējam reus.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (60):
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
- Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru")
- Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus")
- Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus")
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus")
- Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
- Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi")
- Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii")
- cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus")
- mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
- Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
- gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus")
- pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
- birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus").
- kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus")
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus").
- ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus").
- dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
- sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus")
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
- oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
- kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus")
- pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
- debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus")
- cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru.
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
- mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
- Celza oreocerejs oreocereju suga ("Oreocereus celsianus")
- baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
- baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta.
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
- Lekrezo Pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kreisene Pilsēta Vācijā ("Creussen"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greisene Pilsēta Vācijā ("Greussen"), Tīringenes federālajā zemē, 3650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Preiziša Pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
- priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus")
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
- lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus")
- purpursarkanais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus purpureus")
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
- pelēkā tilbīte tilbīšu suga ("Xenus cinereus"), Latvijā sastopama nelielā skaitā
- sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos
- bēdrozis Vārnu dzimtas ģints ("Perisoreus").
- Amerikas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus canadensis"), baltgalvas sīlis jeb Kanādas sīlis
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
Citās vārdnīcās nav šķirkļa reus.