Paplašinātā meklēšana
Meklējam sakarst.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
- sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- iesvilties Iekarst, sakarst.
- pietvaicēt Iekarst, sakarst.
- sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
- nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- apkarst Mazliet sakarst.
- berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
- iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
- nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
- pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām).
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
- izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus.
sakarst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T