Paplašinātā meklēšana

Meklējam siet.

Atrasts vārdos (103):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (596):

drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas).
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu.
aizzmaugt Aizsiet, žņaugt.
aizšmauga Aizsieta, šaura vieta.
aizžmauga Aizsieta, šaura vieta.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
apvezt Aplikt apkārt, apsiet (apkārt); apvēzt.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet.
apbindēt Apsaitēt; pārsiet.
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
apklūgāt Apsiet ar klūgu.
bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai.
apsasieties Apsiet sev (ko).
apsieties Apsiet sev (ko).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm.
piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
pasms Ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums.
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
žartavāt Ar klūgām siet plosta stiprinājuma kārtis.
noklūgots Ar klūgu apsiets.
klugāt Ar klūgu nostiprināt, sasiet.
klūgāt Ar klūgu piestiprināt, sasiet.
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu.
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt.
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus).
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu).
izasieties Atraisīties (par ko sasietu).
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprangāt Atsaiņot, atsiet, atsprādzēt.
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
pārraisīt Atsiet, atraisīt.
atmurkšīt Atsiet, attīt, atbrīvot.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana).
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
kalksnīt Būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem).
ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas.
kārseknis Caurumaina karote vai siets kāšanai.
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
nospingāt Cieši nosiet.
sprenst Cieši nosiet.
piežņaugt Cieši piesaistīt, piesiet.
sasprendzelēt Cieši sasiet, sašņorēt.
vīkšķis Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
zibīte Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
savančīt cieši satīt, sasiet, ietīt.
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
aizlipināšana Darba paņēmiens grāmatu sietuvē.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
sējējs Darītājs --> siet.
vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
ļeceniski Dekoratīvi sasiet (lenti).
šleipe Dekoratīvi sasieta lente; dekoratīvs (lentes) mezgls.
sietiņš Dem. --> siets.
šņūrgalis Desas gals (nosiets ar auklu).
pārsienams Divd. --> pārsiet.
sasienams Divd. --> sasiet.
sienams Divd. --> siet.
knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai).
cilindrsieta drukāšanas šablons drukāšanas šablons, kurā drukājamais raksts veidots uz bezšuvju plānsienu cilindra sieta; izmanto rūpnieciskās iekārtās.
armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes.
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
apsietne Galvas apsējs; uzsietnis.
apsietnis Galvas apsējs; uzsietnis.
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem.
šķērsduodecs Garenvirzienā iesiets duodeca formāts.
šķērskvarts Garenvirzienā iesiets kvarta formāts.
šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts.
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums.
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām.
iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
punktētāja Grāmatu sietuvēs strādniece lokšņu uzadatošanai.
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
rupaimi graudu rupumi (daļas, kas pēc pirmā vai kārtējā atkārtotā maluma paliek sietā un tiek malti atkārtoti).
lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
kratītavas Iekārta labības vētīšanai, ar sietu, ks kratās.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
filete Ierīce grāmatsietuvē zelta rotājumu iespiešanai uz vākiem u. c.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
aizmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
ies. Iesiets (bibliogrāfiskajās piezīmēs).
cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot.
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet.
atsaistīt Ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās.
atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu.
kukarda Īpaši sasieta lente apģērba, arī matu rotāšanai.
dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
izrestēt Izsijāt ar lielo rijas sietu (resti).
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
ielenčot Izveidot, sasiet pušķi, cilpu.
izsarvēt Izvētīt (labību) ar sietu - sarvi.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
stulbiņi Kāda rotaļa, kur viens ar aizsietām acīm ķersta pārējos.
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi.
blaka Kļūda audumā, piemēram, aužot pārtrūkušās dzijas nav sasietas.
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
kulcenis Koka baļķis, kas bluķa vilkšanas laikā tiek piesiets ragavām.
kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem.
klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
pangale Koks, kas piesiets lašu āķu pamatauklai.
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
šūpelis Kombaina detaļa - ierīce sietu ievietošanai.
pušulis kopā sasietas bārkstis.
gleinis Kopā sasieti baļķi vai sijas.
gleins Kopā sasieti baļķi vai sijas.
kribes Kopā sasieti zedeņi, kas veido pamatni uz kā pārvadāt celtniecības materiālus.
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
trūpaina dzeja krāsota raiba dzija, šur tur sasieta ar diegu.
kazāt Kratīt rijas sietu.
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
roža Kuplā pušķī sasieta lente.
kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot.
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām.
krejoklis Labības siets.
skrēda Labības siets.
skrēdus Labības siets.
tīreklis Labības tīramais siets.
riekava Labības vētījamais siets.
šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
tūteniski Lakats pār aubi pārsiets.
falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu.
šlaupe Lente (parasti dekoratīvi sasieta).
šleife Lente (parasti dekoratīvi sasieta).
sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
krateklis Lielais rijas siets.
kratulis Lielais siets rijas piedarbā; vētījamais siets.
birklis Liels graudu siets.
vanga Liels rijas siets.
kretals Liels, garš siets, vēteklis.
kreteklis Liels, garš siets, vēteklis.
kretels Liels, garš siets, vēteklis.
reksnis Liels, iegarens vētījams siets.
režģis liels, rets labības vētījamais siets
rēziks Liels, rets siets, ko lietoja rijā.
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
puzāties Likt puzas (mantas, sīkas lietas) maisos vai siet saiņos.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
ļaceniski Ļaceniski siet - siet ar pušķi.
piesietā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvniekus tur piesietus (stāvvietā) ar saiti, ķēdi vai sakām.
kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
pasiet Mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet.
sietiņš Mazs, smalks siets.
muzgulis Mezglā sasiets sainis, nasta.
muzguls Mezglā sasiets sainis, nasta.
šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
sasasieties Nejauši tikt sasietam.
apgumbāt Nekārtīgi apsiet, aptīt.
uzgumbāt Nekārtīgi uzsiet.
pungulis neliels sainis; lakatā iesiets sainis.
vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi).
svabads Nesaistīts; nepiesiets; brīvs (8).
brīvs Nesaistīts; nepiesiets.
kopiņa Nesasiets kūlītis.
pinceklis Nevērīgi sasiets saišķis.
nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem.
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
pārsprangāt no jauna nosiet, nostiprināt.
planīce No kopā sasietiem baļķiem veidots plosts.
etmo- Norāda uz sietiņkaulu.
nošņorēt Nosiet ar auklu.
nosieties Nosiet sev nost (ko).
nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
sprundzelēt Nostiprināt, aizsiet ar koka sprunguli, sprūdu.
bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt.
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta.
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
aizsprostaerostati Par gaisu vieglāki tauvā piesieti balonveida lidaparāti, kas izmantoti aizsprostojuma sistēmā pret pretinieka lidaparātiem.
šķērsstriķis Pār vezumu vertikāli nosieta virve.
piņķēt Parasti savienojumā "piņķēt ārā": ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
piņķēt Parasti savienojumā "piņķēt vaļā": ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēties Parasti savienojumā "piņķēties vaļā": raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
sabintēt Pārsiet (ko ievainotu).
pasiet Pārsiet (uz citu vietu).
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
bindēt Pārsiet.
E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E433 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E431 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos.
pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
puza Paunā sasieta manta.
vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks.
apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet(1); saite, ar ko (kas) ir piesiets.
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(1).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(3).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(4).
sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (1).
sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (5).
aizkrebināt Pavirši nostiprināt, vaļīgi piesiet.
sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā).
savārčāt pavirši satrāklēt un sasiet.
lipste Pie naktsšņorēm - ūdām šņores kājas, kuru galos piesieti āķi.
dametināt Piesiet (iejūgtu zirgu).
nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus).
mietināt Piesiet (piem., govi) pie mieta ganībā.
krepināt Piesiet (piemēram, laivu, zirgu).
dagrožāt Piesiet ar grožiem (zirgu ar neizjūgtu pajūgu).
piesiksnot Piesiet ar siksnu.
sastreņģot Piesiet ar valgu.
pārsiet Piesiet citā vietā (lauksaimniecības dzīvnieku) ganībās.
nosaistīt Piesiet dzīvnieku tā, lai tas noēstu zāli (kādā platībā).
aizmiet Piesiet zirgu.
piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt.
pieverņīt Piesiet, piestiprināt.
aizmetināt Piesiet.
atsiet Piesiet.
dasiet Piesiet.
piemazģināt Piesiet.
pieraisīt Piesiet.
pierist Piesiet.
uzkačāties Piesieties; meklēt kašķi.
dasieties Piesieties.
zalupatsja Piesieties.
piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
pieklūgāt Piestiprināt, piesiet ar klūgu.
kāstuve Piltuvveida trauks ar sieta vai auduma dibenu šķidruma kāšanai; ierīce šķidruma kāšanai.
prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
bize Plostu galos un malās piesieta bērzu vai egļu plene.
polisorbāts Polisorbāts 20 - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts.
polisorbāts Polisorbāts 40 - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts.
polisorbāts Polisorbāts 60 - polioksietilēna sorbitāna monostearāts.
polisorbāts Polisorbāts 65 - polioksietilēna sorbitāna tristearāts.
polisorbāts Polisorbāts 80 - polioksietilēna sorbitāna monooleāts.
kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu.
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem.
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš.
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu); atsiet.
atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu); atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
mezglu raksts rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
apsieties Refl. --> apsiet; apsiet sevi (ar ko).
atsieties Refl. --> atsiet (1); atraisīties.
atsieties Refl. --> atsiet (2).
iesieties Refl. --> iesiet (2); tikt iesietam.
iesieties Refl. --> iesiet (3); tikt iesietam.
piesieties Refl. --> piesiet (2); tikt piesietam.
sieties Refl. --> siet(1); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(2); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(3); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(5); tikt sietam.
uzsieties Refl. --> uzsiet (1); tikt uzsietam.
uzsieties Refl. --> uzsiet (2); tikt uzsietam.
cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
ražģelis Režģis, pinums, siets.
reži Režģis, rijas siets.
riekšķis Režģis, siets.
riešķis Režģis, siets.
rietnis Režģis, siets.
reklis Režģis, vētījamais siets.
rekšis Režģis, vētījamais siets.
resis Režģis, vētījamais siets.
skadriņi Režģis; arī margas; siets, slēģi.
Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām.
čaučis Rijas kretulis, siets.
grenči Rijas sietā pēc vētīšanas atlikušās nezāles.
kaza Rijas siets.
niekatīve Rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem; niekātive.
niekātive Rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem.
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
vistiņu ķeršana rotaļa, kurā ķērājam aizsietas acis.
vistiņķeršana Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
vistiņspēle Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
bābīnas ķert rotaļa, kurā viens no tās dalībniekiem ar aizsietām acīm cenšas noķert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
kreitulis Rupjacu siets.
kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma.
daļģe Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
daļģene Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
daļģenīca Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns.
mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns.
mazģināt Saistīt, siet.
megzt Saistīt, siet.
bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas.
aizsaitēt Saitējot aizsiet; saitējot sastiprināt.
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
sajūgot Sajūgt; savienot; sasiet plostu.
zaksiete Saksiete.
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem.
sanjāsī Sanjāsietis.
samastīt Sapīt, sasiet.
saražģelēt sasaistīt (sasiet ar mezglu).
saspraidīt Sasaistīt, nosiet.
nosaistīt Sasaistīt, sapīt, aizsiet.
samazgenāt Sasaistīt, sasiet.
samazģināt Sasaistīt, sasiet.
sašņorēt Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
sabindēt Sasaitēt; pārsiet.
atsiet Sasiet (ko) mugurpusē, piesiet (ko) virzienā uz aizmuguri.
vicāt Sasiet ar kārkla klūdziņu.
sastrūgāt Sasiet ar koka klūgu.
sastreņģēt Sasiet ar resnu virvi (valgu).
driepāt Sasiet ar tauvu.
vilksnis Sasiet ar valgu, cilpu.
sacīsāt sasiet kūļos (nopļautos rudzus).
sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt.
aizmezglot Sasiet mezglus.
jūgot Sasiet plostu.
sapanarot Sasiet saini.
aizsaistīt Sasiet vairākās vietās.
noklūgot Sasiet, apsiet ar klūgu.
šķienēt Sasiet, nostiprināt.
saraisīt Sasiet, samezglot.
vilkšņot Sasiet, sapīt.
savalgot Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
savalgāt Sasiet, sasaistīt, sapīt.
sarist Sasiet, sasaistīt.
aizsiet Sasiet, sastiprināt.
sasprengāt Sasiet, sašņorēt.
sasiksnot Sasiet.
satībēt Sasiet.
kūlītis Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
saverņīt Satīt, sasiet.
saitināt Saukt "saitē, saitē", lai piesietu govi.
vilknītis Savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem.
pavadītājšūnas Segsēkļu lūksnes šūnas caur kuru sienu porām stiepjas plazmodesmas, kas to savieno ar sietstobru un lūksnes parenhīmu.
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā.
kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu).
sasiet lakatu polaniski siet lakatu cieši, gludi ap galvu, divus lakata stūrus sasienot mugurpusē.
valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
baru siet siet viena vāla labību.
spingāt siet, saiņot; saspringt.
sprengāt siet, šņorēt.
koksinomantija Sieta tecināšana, pareģošana ar sietiņu, bij visai iecienīta senā pasaulē.
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu.
labības kratāmais režģis siets izkultas labības sijāšanai.
aizsargsiets dīķsaimniecībā siets nevēlamo zivju un kaitēkļu uztveršanai; foreļu dīķsaimniecībā, lai novērstu foreļu izkļūšanu no dīķa.
jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
skrēdot sijāt ar sietu.
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
kracis Skalu siets pelavu atdalīšanai no graudiem.
aizzmaugt Slāpt, aizsiet, aizžņaugt sev kaklu.
aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts.
piepeņķēt Slikti piesiet.
lanka Slita, kur piesiet zirgu.
lankteris Slita, kur zirgu piesiet.
sietēt Smalcināt, beržot caur sietu.
parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm).
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli.
sorosists Sorosietis.
pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino.
kvēlsietiņš Speciālu materiālu sietiņš, ko ievietoja gāzes liesmā lai iegūtu vienmērīgi baltu gaismu; kvēlzeķe; kvēlzeķīte.
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
bilbokē Spēle ar nūjiņas galā piesietu bumbiņu, kuru met gaisā un uzķer ar nūjiņas smaili vai groziņā.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
atspirināt Spirinoties atbrīvot (sasietus locekļus).
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
nostilpāt Stingri sasiet, nosiet.
sasažņaugties Stingri, cieši aptīt, apsiet sev (ko) visapkārt, parasti ap vidukli.
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi.
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
nošņorēties Stipri nosieties.
noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis.
iekaru Šaurā leņķī iesiet ("iekārt") izkapti.
iekarus Šaurā leņķī iesiet izkapti.
sīkšķeldas Šķeldas, kas iziet caur šķirošanas sietiem ar acu izmēriem no 10 x 10 mm līdz 12 x 12 mm.
pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai).
lenciski Tā (siet), ka paliek lenču, auklu gali (atraisīšanai).
atvilceņ Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt; atvilcen.
atvilceņi Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt; atvilcen.
atvilcen Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt.
cilpeniski Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt.
atvilcenis Tā sasiets mezgls, ka aiz viena gala pavilkts atraisās.
blacains Tāds (audums), kurā ir daudz kļūdainu vietu (piemēram, ar pārtrūkušām un nesasietām dzijām).
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
rups Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (par sietu, tīklu).
rupjš Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu).
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
sietveida Tāds, kam ir sieta (1) forma, veids.
lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu); tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
laidiens tas ko atļauj (piemēram, piesieta dzīvnieka sasniedzamais attālums).
paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
sasējs Tas, kas ir paredzēts vai kas noder sasiešanai; tas, ar ko kas ir sasiets.
caurbira Tas, kas izbiris caur sietu.
izkratas Tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas).
sietiņa dzīšana tautas rotaļa - sietiņos iet.
izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
iesasieties Tikt iesietam.
dasasieties Tikt piesietam nejauši, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (2).
sasieties Tikt sasietam (3).
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta.
lejkanna Trauks ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
dinatrons Trīselektrodu elektronu lampa ar speciālu sietiņa konstrukciju, kas pamatojas uz sekundāro elektronu izsišanu no anoda.
kāpt (arī lēkt) uz ancuka uzbāzties, apgrūtināt, piesieties.
gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
uzsprangāt Uzsiet (sasiet).
uzsieties Uzsiet sev (ko).
stagāt Uzsiet zirgam asti.
uzstagāt Uzsiet.
uzdelgt Uzspiest, uzsiet.
uzšķīst Uzšļāksiet (1).
uzšķīst Uzšļāksiet (2).
virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
gleinis Vairāki kopā sasieti baļķi plostā; plene (1).
gleins Vairāki kopā sasieti baļķi plostā.
bunte Vairāki kopā sasieti skali.
pārsaistīt Vairākkārt pārvietot un piesiet jaunās ganībās.
inkubācijas režīms vajadzīgais apstākļu komplekss inkubatorā embriju attīstības laikā – noteikta temperatūra, mitrums, gaisa apmaiņa, olu stāvoklis sietos u. c.
ļeriski Vaļīgi (siet, sasiet).
apķibināt Vaļīgi aptīt, apsiet, apvīt.
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
atvalkāt Vest sev līdzi (parasti saitē piesietu dzīvnieku).
vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
reksis Vētījamais rijas siets.
rekslis Vētījamais rijas siets.
režģele Vētījamais siets rijā.
ražģis Vētījamais siets, režģis.
sarvis Vētījamais siets; sarve.
sarve Vētījamais siets.
vēteve Vētījamais siets.
vētuve Vētīšanas siets.
sarvēt Vētīt (labību) ar sietu - sarvi.
kretuļot Vētīt labību (ar sietu vējā, caurvējā).
ģuģināt Viegli, vaļīgi apsiet.
atsijas vielas atlikums, kas sijājot paliek uz sieta ar noteiktu acu izmēru.
sietanalīze vielas granulimetriskā sastāva noteikšana, izsijājot vielu caur standartizētiem sietu komplektiem.
biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis.
viendejais Viendien (vai viņdien) sietais.
silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši.
silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī.
niekacis Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus.
niekacīte Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus.
grundulis Viens no maziem akmentiņiem, kas zirņus vai pupas sijājot paliek sietā.
aizgurne Vieta aiz sietavām.
sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā).
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet.
kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku).
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
adatfiltrs Zemē iedziļinātas caurules, kuru uzgaļi pārklāti ar sietu, caur kuru plūst ūdens, bet neiet cauri grunts daļiņas; paredzēts gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrēs.
pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.

siet citās vārdnīcās:

MLVV

siet

LLVV

siet

MEV

sìet