Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaļš.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (66):
- skalbs Ass, skarbs, skaļš.
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš")
- dāris Bļauris; skaļš, pērkoņdimdošs.
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- damīgs Dobjš, skaļš.
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt.
- eklatants Grezns, spožs, uzkritīgs, skaļš.
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- jāris Jautrs, skaļš pasākums.
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Ļoti skaļš (par skaņu).
- caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- makrofonisks Ļoti skaļš.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- delveris Nemierīgs, skaļš bērns.
- trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
- homērisks Nevaldāms, skaļš (par smiekliem).
- brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
- punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- padikts Paskaļš.
- vāvulis Pļāpa; skaļš runātājs.
- pusdikts Pusskaļš.
- sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- paskaļš Samērā skaļš (par cilvēku).
- paskaļš Samērā skaļš (par skaņu).
- tranks Sauss, skaļš sala laiks.
- brazda Savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- brizdu Savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- brizgu Savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- skaņš Skanīgs (2); arī skaļš (1).
- pilnmutīgs skanīgs, skaļš (par balsi, smiekliem)
- skārdīgs Skanīgs, skaļš.
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim.
- forte Spēcīgs, skaļš.
- trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
- nedikts Tāds, kas nav skaļš.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
- dādu karš tracis, skaļš strīds
- jampadracis Tracis; lēts, skaļš sarīkojums.
- škandālis Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
- škandāls Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
- bubulis Troksnis (ne pārāk skaļš).
- traišķīgs Trokšņains, skaļš.
- pusskaļš Vidēji skaļš.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaļš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV