Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaida.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (84):
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas.
- atskambāt Atskaldīt, atdalīt skaidas.
- šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- bluzganas Blaugznas, pārslas, sīkas skaidas.
- teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
- teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
- skaidiņa Dem. --> skaida.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- iedrāzt Drāžot atdalīt skaidas.
- sastrūgāt Ēvelējot radīt skaidas.
- driksna Ēveļskaidas.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida.
- iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai.
- skaidmašiņš Ierīce, ar ko griež skaidas.
- lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
- druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara)
- šindels Jumta skaida.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- kokskaida Koka skaida.
- žamsli Koka skaidas.
- žamšļi Koka skaidas.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
- cikliņošana Koksnes materiālu drāšana (ēvelēšana), kurā rodas līdz 0,2 mm biezas skaidas.
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
- sērkociņu klucis lapkoku apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto lobskaidas iegūšanai sērkociņu ražošanā
- plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu
- ploģis Liela, bieza skaida (viena no četrām), kas rodas izzāģējot slīperi no baļķa.
- dairas Lielas skaidas (malku skaldot).
- lobskaida Lobītā finierskaida.
- skalgals Luba, jumtu jumjamā skaida.
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- špirkas Mazas skaidas.
- vidiņas Mēsli, skaidas.
- ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
- finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
- koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas
- koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas
- koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas
- kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
- skaidot Sasmalcināt skaidās, izkaisīt skaidas, izmētāt, izšķērdēt.
- aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai).
- porakas Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- porumi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- puromi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- zāģu skaidas sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģskaidas
- zāģskaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- izlauzuma skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem dažādas formas savstarpēji nesaistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot mazplastiskus materiālus – cietu čugunu, cietu bronzu u. c.
- elementu skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem, plastiski deformētiem, savstarpēji vāji saistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot cietus zemas stigrības materiālus ar mazu griešanas ātrumu
- posmainā skaida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – robota un atsevišķi elementi ir savstarpēji stipri saistīti un ar noteiktu virzienu; veidojas, apstrādājot tēraudu ar vidēju griešanas ātrumu
- skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību
- skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu
- drāztele Skaidas, sakasas, ēveļskaidas.
- sakaļi skaidas, zaru atlūzas
- piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai).
- šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
- šķērla Strēmele, šķemba, skaida.
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- šķēvele Šķemba, atplīsusi skaida.
- metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
- cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas.
- tasa Vieta, kur robs nošķeltas skaidas vietā.
- smalkne vīlēšanas putekļi, zāģu skaidas
- zāgskaidas Zāģu skaidas.
- ževeris Zāģu skaidas.
- drikses Zāģu vai vīļu skaidas.
skaida citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV