Paplašinātā meklēšana
Meklējam tauriņi.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
- vairogvērpēji Gliemežtauriņi.
- ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem).
- makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
- protoheterocera Nakts tauriņi.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pļavas vēršlācītis samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), viens no Latvijā visbiežāk sastopamajiem samteņu dzimtas tauriņiem.
- kārklu mūķiene sniegbalti tauriņi, kas izlido jūnijā un jūlijā, kāpuri grauž lapu koku lapas, dažkārt savairojas lielās masās.
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
- Agapeta zoegana šīs ģints suga, viens no krāšņākajiem Latvijas tauriņiem.
- puskode Tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zaigkode Tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
- blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- līktaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- kožtinēji Tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- māņtinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- zāļsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Crambidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 12-46 mm), galva gluda ar ieapaļu vai konusveidīgu pieri, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- duglasīds Tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
- čemurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- vaskasvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Galleriidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 15-41 mm), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta ("Geometridae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~300 sugu; sprīžmetis.
- māņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Glyphipterigidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 5-15 mm), \~250 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, sastopamas ūdeņu krastos, purvos, mitrās pļavās.
- raibkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas.
- sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
- resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- gliemežtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Limacodidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 14-30mm), \~400 sugu, Eiropā un Latvijā konstatētas 2 sugas; vairogvērpēju dzimta.
- mūķene Tauriņu kārtas dzimta ("Lymantriidae"), vidēji lieli un lieli tauriņi ar spārniem baltos, pelēkos vai brūnos toņos, \~4000 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- lapukode Tauriņu kārtas dzimta ("Lyonetiidae"), ļoti sīki un sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- bārkstkode Tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga.
- pundurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Nepticulidae"), vismazākie tauriņi ar spārnu atplētumu 3-9 mm, kāpuri dzīvo uz kokiem, krūmiem, daži arī uz lakstaugiem; Eirāzijā \~300 sugu, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- raibenis Tauriņu kārtas dzimta ("Nymphalidae"), tauriņi, kam ir raksturīgi raibi spārni, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas.
- pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
- opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dižtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Papilionidae"), kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi; šīs dzimtas tauriņi.
- sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
- cekulkode Tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- spalvspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pterophoridae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar dziļi ierobotiem spārniem, kas sadalīti atsevišķos lēveros, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 34 sugas.
- samtenis Tauriņu kārtas dzimta ("Satyridae"), vidēji lieli un lieli tauriņi, spārnu plētums - 24-60 mm, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 20 sugas.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- tinējkode Tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- stiklspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Sesiidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem (spārnu plētums - 15-45 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
- vilnkājis Tauriņu kārtas dzimta ("Tetheidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 28-44 mm), ķermenis apmatots, kāpuri dzīvo uz dažādiem kokiem un krūmiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- logspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- raibspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Zygaenidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 22-35 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- grauzējkode Tauriņu kārtas zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārtas dzimta ("Micropterigidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), lido V-VI, aktīvi dienā, pārtiek no ziedputekšņiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sīktauriņi Tauriņu sugu grupa, kurā ietilpst mazi, liegi, vārīgi tauriņi, lielāko tiesu ar gariem, sarveidīgiem taustekļiem (piem., kodes).
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tauriņi.