Paplašinātā meklēšana

Meklējam vāle.

Atrasts vārdos (41):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (102):

Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
bungotava Bungu vāle.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
dvālektiņš Dem. --> dvālekts.
vālīte Dem. --> vāle.
clavariadelphus Dižvālenes.
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
Clavariadelphus fistulosus dobā dižvālene.
uzpūstā dižvālene dobā dižvālene.
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
dvālektis Dvālekts.
dvāliktis Dvālekts.
kriečiņš Dvālekts.
vālekts Dvālekts.
sikmers Grozu pinēja koka vāle.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces").
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula").
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
Clavariadelphus contortus izlocītā dižvālene.
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
liekša Jumiķa vāle.
liekše Jumiķa vāle.
buņava Kalta vāle, bungu vāle.
stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle).
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā.
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
plekšis Klona blietējamā vāle.
plekšķis Klona blietējamā vāle.
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu.
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu.
bukvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai.
bulvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai.
kaņavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
kanuvāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
kanavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu.
kurika Malkas skaldāmā vāle.
vante Malkas skaldāmā vāle.
Clavariadelphus ligula mēles dižvālene.
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms.
Clavariadelphus pistillaris milzu dižvālene.
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene.
bauze Nūja, spriguļa vāle.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
pazvāls Pavāle.
pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais.
Hammerfesta Pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
milns Resna runga, vāle.
mils Resna runga, vāle.
boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis.
Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja.
Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja.
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
siteklis Sitamais, vāle.
bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna.
bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna.
vangale Spriguļa vāle.
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz.
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums.
popervālnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Popervāle" iedzīvotāji.
vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
bōbineica vāle māla trauku taisīšanai.
lapukoku svečtursēne vāleņu dzimtas sēņu suga ("Artomyces pyxidatus").
mālkrāsas vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria argillacea").
trauslā vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria fragilis").
mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula").
sūnvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Eocronartium").
daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula").
stobrene vāleņu sēņu grupas ģints ("Typhula").
Spathularia flavida vāles lāpstenīte.
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms.
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji.
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam.
punca Velējamā vāle.
vangale Velējamā vāle.
veneklis Veļas mazgāšanas vāle.
tomahauks Ziemeļamerikas indiāņu vālei vai cirvim līdzīgs sitamais, metamais ierocis.
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.

vāle citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV